Jau padsmit gadus ("Sviesta" izlases nāk klajā ik pēc diviem gadiem) apbrīnoju "Lauskas" muzikālo izdarību galvenā virzītāja Jura Zalāna ģeniālo nosaukuma izvēli. "Sviests" mūsdienu izpratnē ir kaut kas "galīgi garām", "dīvains", pat "tracinošs". Tieši tā vēl šī gadsimta sākumā daudzi arī uztvēra folkloras kopu sanākšanas un muzicēšanas, kam ar profesionālo darbību pamaz sakara. "Tas jau kaut kāds sviests, to taču ikdienā nevar klausīties…" Lai kā to daudziem negribētos atzīt, neatkarības atgūšana un trakie deviņdesmitie radīja kāri pēc visa modernā, rietumnieciskā un bieži vien patiesībā tiešām pilnīga "sviesta".

Etnomūzikai jauni apvāršņi pavērās ap tūkstošgades miju, kad uzlabojās un vairojās iespējas darboties labi aprīkotās ierakstu studijās un to arvien vairāk sāka darīt tautas mūzikas sakņu iedvesmotie profesionālie mūziķi. Uzsākās arī jauns latvisko rakstu un "koka sūdiņu ar latvju rakstiem" laikmets, kad atkal bija stilīgi uzvilkt džemperi ar auseklīšu rakstu uz tā, kas jaunajai, modernajai paaudzei pirms tam saistījās vien ar Atmodas laika padomiskajiem stila elementiem, lai arī nenoliedzami svētiem un publiski neaizskaramiem.

Nevajag pārprast. Protams, ka tautas mūzikas un deju kustība nekur nebija zudusi, bet mūsdienu sabiedrības ikdienas apziņā tautiskais kā stilīgais ieviesās patiesībā tikai nesen. Tagad piedzīvojam laikus, kad etnomūziķi jau ir ne mazākas lielo skatuvju zvaigznes, kā viņu pop un rokmūzikas kolēģi, kas, protams, priecē un vairo patriotisko pašlepnumu.

Uz šī fona savu īsteni domāto nosaukumu visā krāšņumā attaisno arī "Sviesta" izlases, jo sviests, kā zināms, senajos laikos bija tas pats labums, nevis kaut kas peļams.

Jau sen esmu teicis, ka Jurim Zalānam par šo "sviestaino" iniciatīvu būtu jāpiešķir visi iespējamie valsts apbalvojumi, Maira Brieža prēmiju ieskaitot. Viņš tik tiešām ir izcīnījis un sagaidījis totālu etnomūzikas uzplaukuma laiku Latvijā un "Sviests 7" veikalu plauktos nonāk jau kā spēcīgs ļoti dažādu muzikālo stilu sajaukuma kokteilis, kam vienojošais elements ir skaidri saklausāms – tā ir mūsu pašu tautas mūzika, skaniskais mantojums, tikai ietērpts mūsdienu drānās gluži tāpat, kā to pirms pāris gadiem Jāņu vakara svinēšanas uzvedumā 11. novembra krastmalā tiešā nozīmē drosmīgi nodemonstrēja modes mākslinieks Dāvids, ietērpjot dejotājus stilizētos, bet ar tautiskiem rakstiem rotātos tērpos.

Tautas folklora turpina dzīvot un attīstīties, tā nav tikai nodeva pagātnei. Arī rokgrupas "Dzelzs vilks" izveidotā "Jauno Jāņu orķestra" daiļrade ir jaunrade, kas balstīta tautiskos motīvos un nenozīmē sen dziedātu dziesmu atspēlēšanu, kas, protams, arī nav nekas peļams. Taču tautas mūzika jeb etnomūzika var attīstīties tikai tad, ja tajā neizpaliek jaunrade. Septītajā "Sviestā" iekļautā dziesma "Ormans" ņemta no "Jauno Jāņu orķestra" topošā jaunā albuma, ko droši varam gaidīt ar nepacietību.

Iesākas izlase ar spēcīgāko jauno parādību pašmāju etnomūzikā – "Tautumeitām". Kolorītu sešu meiteņu apvienību, kas sagatavojusi jaunu albumu un koncertprogrammu "Lai māsiņa rotājās!" ar jau stabilu vērtību šajā mūzikas nišā – "Auļiem" – un pamazām tapina arī pašas savu albumu. No tā ņemta arī dziesma "Pelīte", ko ansambļa pirmā balss Asnate Rancāne sarakstīja ceļojuma laikā Āfrikā.

"Sviestā 7" pārstāvēts arī brāļu un māsu – Kristīnes un Edgara Kārklu/Andra un Ilzes Grunšu – projekts "Brāļi un māsas", kas nupat spilgti uzstājās uz galvenās skatuves arī Jāņu vakara svinēšanas pasākumā jau pieminētajā 11. novembra krastmalā.

Vēl nebijušu kormūzikas piešprici "Sviestā" ievieš RTU vīru koris "Gaudeamus", kas kopā ar autoru Uģi Prauliņu un "pērkonieša" Leona Sējāna smagsvara ģitāras izkrāsotu rokgrupu nodārdina "Pagānu gadagrāmatas" cikla dziesmu "Ar vilciņu Rīgā braucu".

Ļoti interesantu un meditatīvu sadarbību piedāvā viennozīmīgi stilīgākā mūsdienu Latvijas koklētāja Laima Jansone un dzejnieks, kuru nu jau droši var dēvēt arī par dziesminieku, un straujus panākumus guvušās grupas "Zāle" viens no vilcējspēkiem Pēteris Draguns. Runā, ka izlasē iekļautā un Ilgas Reiznieces sacerētā dziesma "Kungi mani karā sūta" nebūt nav pēdējais viņu kopdarbs.

"Sviestā 7" nav piemirsts arī par abiem košākajiem mūsu etnomūzikas profesoriem – Muktupāvelu laulāto pāri jeb Rūtu un Valdi, kuri turpina paši arī muzicēt un darbos pierādīt, ka kokle iespējams ir pats skaistākais mūzikas instruments pasaulē gan vizuāli, gan audiāli. It īpaši, ja tam vēl piedzied Rūtas balsī.

Šoreiz "Sviestā" nonākuši arī hiphopa un regeja pasauļu pārstāvji. Par pirmo Latvijas etnohopa (ja nu kas, šis ir mans izdomājums, nezinu, ko par to teiktu paši mūziķi –aut.) mākslinieku dēvējamais Misters pierāda, ka nav nekā neiespējama mūsu tautas mūziku saprecināt arī ar afroamerikāņu radīto ielu mūziku repu jeb hiphopu. Izklausās pat ļoti organiski ar nupat minēto kokli un arī dūdām fonā. Kā šogad, uzstājoties Spīķeru koncertzālē notikušajā etnomūzikas festivālā "Gaviles", minēja folkloras kopas "Vilkači" vadītājs Edgars Zilberts, viņš Misteram kokles spēles fragmentu aizsūtījis tāpat vien, varbūt noder. Taču tas ātri vien rezultējies kopīgās dziesmās un pat koncertēšanā. Un tā tam tautas mūzikā arī jānotiek. Spontāni, ar tīru iedvesmu un savu muzikālo sakņu apzināšanos.

Jā, vēl minēju regeja pasaules pārstāvjus. Jamaikas ritmu saulaino galu ar mazliet jokainu dziesmu par bebriem "Sviestā" piedāvā apvienība "Bezgalībieši", kuras galvenais rupors ir Andris Gailis, zināms arī kā Mixmaster AG.

Visus šeit nepieminēsi, jo izlasē pavisam iekļauta 21 dziesma, taču vēl gribas izcelt Misisipi "jugband" kultūras un latviešu tautas mūzikas kopā sajaucējus "Rahu the Fool", kuri piedāvā smaidu neizbēgami izraisošu aranžējumu dziesmai "Saimniekdēli". Runā, ka viņi ir nevaldāmi tieši koncertos. Vēl nav sagadījies pašam pieredzēt, bet noteikti apsolos to izdarīt un visticamāk, ka droši iesaku arī citiem. Tāpat, kā uzmeklēt veikalos visas vēl pieejamās "Sviesta" izlases un citus "Lauskas" izdevumus, jo tā iespējams ir labākā CD kolekcija, kādu vien viens kārtīgs latviešu melomāns var lūkot izveidot. Par skanīgu tautu!