Foto: Romans Kundeckis
Pašmāju "Metallica". Tā solista un ģitārista Edgara Rakovska stūrēto pašmāju metālgrupu "Relicseed" nodēvējuši vairāki mūzikas pazinēji. Un daļēji tam var arī piekrist. Tad te nu tas beidzot ir – pašmāju "Metallica" trešais, lai arī minialbums!

Kaut vai tajā pašā vecjauni labajā "spotifajā" noklausoties nu jau visus trīs "Relicseed" veikumus, loģiska grupas muzikālā attīstība dzirdama kā uz delnas. Debijas albumā "60 minūtes sapņa" 2010. gadā tika piedāvāts diezgan tipisks pašmāju trešmetāls, četrus gadus vēlāk profesionāli jau pamatīgi pieslīpējusies grupa Losandželosā radīja metālpasaules iekarošanas plānu "Slaughterhouse", kurā smalku nianšu bija vairāk nekā gaileņu Latvijas mežos sēņu sezonā, un nupat izdots minialbums, kurā jūtams vēl vairāk noslīpēts muzikālās enerģijas draivs kopā ar trāpīgiem, asiem tekstiem par savas zemes mīlestību un pieauguša cilvēka dvēseles kliedzieniem.
Kas nav mazsvarīgi – dzimtajā mēlē. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka trešais ieraksts tapis vēl 2014. gadā un tepat Latvijā, taču tika iemarinēts kā garda gailene, lai pilnvērtīgi priecētu tagad.

Pirms tam grupa bija aizņemta ar jau minēto pasaules iekarošanas plānu, īpašu uzsvaru liekot uz Amerikas krastiem, kur nospēlēti vairāki desmiti koncertu un ne jau lauku ciemu krogos. "Relicseed" metālpasaulē ir atzīmējušies, viņus jau atpazīst un gadās pat, ka piešķir kādu apbalvojumu. Taču līdz "Metallica" miljonāru statusam tik viegli netikt. Tā vietā, lai turpinātu stāstu par latviešu mūziķu grūtajām Sprīdīšgaitām pasaules apgūšanā un iegūšanā, labāk pievērsties "Ideoloģijas" nebūt ne pārmarinētajam svaigumam.

Albums izteikti sadalās četrās un vienā dziesmā. Pirmās četras ir kā vienots cikls, kas vienā elpā paķer un izrauj cauri labi pārdomātām 20 minūtēm iz "Relicseed" dzīves. "Šodien pār visām reizēm vairāk man kārojas tevi, Jā, to skaistāko, krāšņāko – sākšu ar seju." Nekāda sakara ar Laura Reinika neparasti sadegušajām sirdīm, jo šis skaņdarbs nodēvēts par "Kanibāla dienasgrāmatu" un ir diezgan asiņains uzbrukums mūsdienu sabiedrības morālei un sirdsapziņai. Jau ar pirmo dziesmu pamanāmas izteiktas "Relicseed" stila iezīmes. Skaņdarbi par minūtēm divām pārkāpj trīsminūšu popformātu, pēc garšīgo tekstu vīrišķīgi spalgās noskaldīšanas un kārtīgas plaušu izvēdināšanas piedziedājumos seko neliela, tomēr džemsesija metālmanierē, kas ir kā loģiska pāreja uz nākamo dziesmu. Muzikāli aizraujošs risinājums, kas liek vēlēties, lai šie instrumentālie nobeigumi būtu vēl ilgāki, jo ļauj sakoncentrēt visu uzmanību uz daudzajiem ģitārslāņiem un perfekti drebinošo basa-bungu ritmsekcijas saspēli.

"Vēl aizvien es mīlu šo zemi, kaut iztālēm, Trūkstošs sāts, pilnas dvēseles pirts. Kā neizteiksmīgs klauns – tik truls ir postulētais krietnums." Nākamā dziesma "Ne mirusi sirds" šādi pieskaras jau patriotiski rūgtām noskaņām, kas tomēr piedāvā cerību: "Nav sabrucis tilts pāri bailēm, Tumšs mans prāts, bet ne mirusi sirds." Latviski labskanīgie teksti lieliski saderas ar "Relicseed" pasaules līmeņa muzikālo metāldraivu, pierādot, ka šim žanram Latvijā joprojām ir stabila nākotne un noteikti būs sava auditorija, kas gatava ļauties niknākiem skaņu akcentiem.

"Laimi, kur meklēt, nav redzams tieši, Gaismā vai tumsā, vai apskaujot cieši." Šī ir liriskākā atkāpe albumā, kas jauši iemaldījusies pa vidu trešajam skaņdarbam "Attieksmes aprēķins". Tas noslēdzas ar ritma pārlauzienu un visgaršīgāko no pieminētajām džemsesijām, piedāvājot reverbrētus ģitārvirpuļus un perfekti apokaliptisku noskaņu.

Kamēr uzmanīgs klausītājs kaifo par to, nemanāmi jau nonākts albuma tituldziesmā "Ideoloģija", kas ar opusa noslēguma cienīgu jaudu piedāvā aizdomāties par to, ka Latvija tomēr ir varena un "darāmā kārta šeit pieder pie lietas, augstāk pēc pilnības kāp".

"Relicseed" darāmā kārta tiešām ļāvusi šiem vīriem pakāpties augstāk pēc pilnības un liek nepacietīgāk gaidīt, kas ar šo metālblici notiks tālāk. Tikmēr atslodzei kā tāds bonustreks "Ideoloģijai" piekabināta kaverversija "Līvu" grāvējam "Es karājos tavā bizē". Kā atsevišķs fenomens tā ir pat klausāma un izraisa gan zināmu nostalģiju, gan smaidu, taču "Relicseed" tomēr vajadzētu izvairīties no šādu eksperimentu izveikšanas savos visnotaļ konceptuālajos gardarbos. Idejiski Guntara Rača vārdi pat it kā saskan ar Rakovska un bandas vēstījumu, taču tas tomēr ir cits roks, cita paaudze un citas vērtības.

Fiziskā nesējā "Ideoloģija" vēl nav pieejama, taču digitālajos servisos "Relicseed" jaunākos skaņdarbus var izbaudīt visā pilnībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!