Rīgā vēlas izveidot pasaules lielāko dziedošo kopkori  (1)

Viņš laikrakstam pastāstījis, ka nākamgad Grācā pirmoreiz tiks iemēģināta publikas balva: to noteiks televīzijas skatītāju balsojums dažādās zemēs (līdzīgi Eirovīzijai). “Ņemot labāko no latviešu kora kultūras, varētu papildināties arī kategoriju klāsts, piemēram, olimpiādei ASV ieviesām divas jaunas sacensības kategorijas: barbershop stila dziedāšanu un šovu kori,” atklājis Tīčš.

Savukārt Pasaules koru olimpiādes rīkotājs Kristians Lungrēns “Kultūras Dienai” sacījis, ka piedzīvojis Dziesmu svētku Igaunijā, Tallinā, 1990.gadā. “Tā bija fantastiska pieredze! Pats esmu kora diriģents un biju ieradies kopā ar savu kori, kuru vadu vēl joprojām. Ir aizraujoši domāt par milzīgu starptautisku kopkori, tomēr olimpiādēs kori izpaužas individuāli un atkarībā no specifikas dzied koncertzālēs vai baznīcās. Sacensība ir ļoti plašā 28 kategoriju spektrā: gan garīgajā, gan tautas mūzikā (ieskaitot dziedāšanu tautiskajā manierē), arī džezā, popmūzikā un gospeļu dziedāšanā,” viņš stāsta.

Uz jautājumu, kur koru kultūra ir visbagātākā, Lungrēns atbildējis: “Manuprāt, Skandināvijas un Baltijas valstīs, turklāt tām ir daudz kopīga. Šīm zemēm ir daudz amatieru koru un stipra kultūras identitāte. Ļoti spēcīga amatierkoru kustība ir Vācijā, tur koris ir katrā miestiņā. Salīdzinājumam: Ķīnā, piemēram, galvenā ir deja, tomēr tagad strauji attīstās arī koru kultūra. ASV un Kanādā koru dziedāšana koncentrējas universitātēs. Latīņamerikas zemēs dziedāšana ir daļa no tautas kultūras. Āfrikā koru dziedāšana ir ienākusi rietumu misionāru ietekmē un savijusies ar vietējām tradīcijām. Taču šķiet, ka pasaulē nav vietas, kur cilvēki nedziedātu.Taču dziedāšanai ir ļoti dažādas formas, atšķirīga attieksme un tradīcijas. Tieši šo dažādību ir visinteresantāk vērot koru olimpiādēs.”

Savukārt Tīčs piebildis, ka “kopainu, kuru redzam, iespaido arī ekonomiskā attīstība pasaulē. “Agrāk olimpiādēs piedalījās daudz vairāk koru no Igaunijas, bet, kad sākās ekonomiskās ķibeles, to skaits saruka. Tas, ka 60 koru no Ķīnas tagad var atbraukt uz Ameriku, ir arī ekonomiskās augšupejas rādītājs. Sinsinati olimpiādē pirmoreiz iesaistījies sponsors, “Procter & Gamble”, kas finansēs bērnu koru ierašanos no ekonomiski vājākajām valstīm. Ja izdosies, viņi izteikuši gatavību turpināt,” teic Tīčs.