Foto: F64
Saulgriežos, protams, ir jādzied pašam – to pateiks ikviens seno paražu zinātājs. Taču Līgo un Jāņu laikā vairāk nekā jebkurā citā gadskārtā meklējam citu spēlētu un dziedātu mūziku, kas savu pamatu radusi tautas tradīcijās.

Sena un auteniska, vai no jauna radīta, moderna, ar popmūzikas, elektronikas vai džeza klātbūtni, lustīga vai apcerīga, bet, pats galvenais, dzīva un aktuāla, tāda šodien ir latviešu folk un pasaules mūzika. Aicinām iepazīties ar pieciem svaigiem albumiem, kas palīdzēs radīt gada īsākās nakts noskaņu.

Vīru spēka dziesmas. 'Vilkači', 'Jānis' un 'Izkaptiņa'

Jūnija sākumā folkloras un seno cīņu kopa "Vilkači" publicēja jaunu, animētu videoklipu dziesmai "Izkaptiņa". Pati dziesma ir no pērn izdotā vīru Jāņu dziesmu albuma "Jānis". Albumā kopumā atrodami 13 skaņdarbi.

Animācijas autore ir māksliniece Sindija Mačtama, ar kuru folkloras kopa "Vilkači" satikās mākslinieces izstādes "Saknes debesīs" atklāšanā. "Mūs ļoti uzrunāja mākslinieces darbi, kuros bija attēloti senie latvieši arheoloģiskajos tautastērpos ar fonā attēlotām latviešu spēka zīmēm. Darbi sevī apvienoja gan tautas tradicionālo mantojumu, gan mākslinieces moderno skatījumu un virtuozu tehnisko izpildījumu. Darbi tik ļoti iedvesmoja, ka pēc izstādes nolēmām pajautāt, vai Sindija piekristu uzzīmēt kādu animāciju kopai. No tā brīža uzsākās veiksmīga sadarbība," stāsta "Vilkaču" vadītājs Edgars Zilberts.

Animācijas klips atsaucas uz divām tēmām, kas māksliniecei bijušas galvenais dzinējspēks izstādes izveidē – vēsture un fantastikas literatūra. "Izkaptiņa" atkāpjas no ierastā, nacionālā romantisma kanona iespaidotā folkloras atainojuma, iesaistot arī viduslaiku fantāzijas elementus. Tas ir audiovizuāls latviešu garīgās dzīvesziņas atainojums. Materiālās un nemateriālās pasaules sadursme tiek atveidota ne tikai ar animācijas stāstu, bet arī ar tehnikas paņēmieniem, uzsverot pretstatus dažādajā animācijas stilu izmantojumā.

Vairāk par "Vilkačiem" – "Facebook" profilā.

Kad popmūzika satiek folkloru. 'Raxtu Raxti' albums 'Līgo'

Foto: Publicitātes foto

Vasaras saulgriežiem tuvojoties, muzikālā apvienība "Raxtu Raxti" laidusi klajā otro studijas albumu ar zīmīgu nosaukumu "Līgo", kurā iekļautas 12 jaunas dziesmas. Līdz ar jaunā ieraksta izdošanu apritē nonākusi arī dziesma "Es dziedāju, gavilēju", kuras mūzikas autors ir Marts Kristiāns Kalniņš, bet vārdi ņemti no latviešu tautasdziesmām.

$sound_file = "http://www.delfi.lv/temp/audio/RaxtuRaxti_EsDziedajuGavileju.mp3"; include "$includes_dir/articleincludes/audioplayer.inc"; ?>

Albuma muzikālā satura pamatā ir gan latviešu tautasdziesmas "Raxtu Raxtu" mūziķu veidotās aranžijās, gan Kārļa Auzāna, Marta Kristiāna Kalniņa un Emīls Zilberta oriģinālkompozīcijas ar latviešu tautasdziesmu un Vika tekstiem.

Raksturīgi muzikālās apvienības "Raxtu Raxti" pieejai, albumā tautiski motīvi mijas ar mūsdienīgiem muzikāliem eksperimentiem un bagātīgām pasaules mūzikas atsaucēm.

Tuvākais koncerts gaidāms 9. jūlijā, kad "Raxtu Raxti" piedalīsies Imantdienu 40 gadu jubilejas koncertā Cēsu Pils parka estrādē, izpildot daudzas labi pazīstamas Imanta kalniņa dziesmas sev vien raksturīgā skanējumā.

Vairāk par "Raxtu Raxti" – "Facebook" profilā.

Gadskārtu rits ar bungām un dūdām. 'Auļi' – 'Gadalokos'

Dūdu un bungu grupa "Auļi" šogad izdevusi jaunu albumu "Gadalokos", kas veltīts gada ritējumam latviešu folklorā. Grupas dalībnieki radījuši 16 jaunas, oriģinājas kompozīcijas un katra no tām ir veltīta konkrētam posmam senajā latviešu kalendārā. Līdz šim publiskoti video dziesmai "Salniņa", kas tapis sadarbībā ar Tautas deju kolektīvu "Vektors", kā arī dziesmas "Pieguļā" un "Ziedu laiks". Albumā atrodama arī īpaša Jāņu naktij veltīta kompozīcija.

Dūdu un bungu grupu "Auļi" šajos saulgriežos varēs varēs sastapt Dikļos 21. jūnijā plkst. 22.00 un 24.00 dejas izrādēs "No zobena saule lēca". Druvienā 23. jūnijā plkst. 22.30 pasākumā "Latvija līgo Druvienas Silmačos" un Rīgā 24.jūnijā plkst. 03.00 pasākumā "Tradicionālie Jāņi Dzegužkalnā."

Grupas "Auļi" mājaslapa.

Kokles meistari vienā albumā – 'Trejdeviņi koklētāji'

Kokles skaņu cienītājiem, kultūras menedžmenta centrs "Lauska" šogad izdevis albumu "Trejdeviņi koklētāji" ar Latvijas izcilāko šī instrumeta meistaru ierakstiem.

Albuma tapšanā piedalījusies kokles spēles meistari – Valdis Muktupāvels, Latvīte Cirse, Laima Jansone, Māris Muktupāvels, Dina Liepa, Baiba Indrēvica, Sanita Sprūža, Kristīne Ādmine, Leanne Barbo, Ansis Jansons, Jenni Venelainena, kā arī ansamblis "Cantata".

Albums piedāvā mūsdienu kokles spēles panorāmu Latvijā: tajā vienkop skan dažāda veida šobrīd spēlētās kokles – tradicionālās, modernizētās, elektriskās un koncertkokles. Arī skaņdarbu stilistika ir daudzveidīga – no tradicionāla autentiskuma līdz mūsdienīgiem eksperimentiem un minimālistiskām meditācijām, no kokļu solo, duetiem un ansambļiem līdz kopspēlei ar ģitāru, vijolēm, čellu, perkusijām, saksofonu un citiem instrumentiem.

Tautas mūzika mūsdienīgā izpildījumā – 'Brāļi un māsas'


Foto: Publicitātes foto

Vēl šā gada pavasarī sevi pieteica jauns pasaules mūzikas projekts – "Brāļi un māsas", kurā apvienojušies jau dažādos citos pazīstamos projektos piedalījušies mūziķi, bet šoreiz saistošais bijis tieši radniecības faktors. Projekta dalībnieki patiešām savā starpā ir brāļi un māsas. Šā gada martā "Brāļi un māsas" izdeva labāko dziesmu izlasi jaunā albumā "Divējādi".

Kā stāsta viens no projekta dalībniekiem, Edgars Kārklis, albums veidots, pieturoties pie labākajām modernā eklektisma tradīcijām, ar konceptuālu stāstu par sievietes mūžu no dzimšanas brīža līdz pēdējam elpas vilcienam, par pamatu ņemot tautasdziesmu oriģinālos tekstus un melodijas.

"Dzirdīga auss saklausīs gan armēņu kora dziedājumus, gan Alpu virsotņu ārijas, kā arī Amazones džungļu, Indijas plašumu un zemnieku sādžas noskaņas," norāda Kārklis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!