Kā portālu "Delfi" informēja "Latvijas Koncertu" pārstāve Rinta Bružēvica, koncerta ievadā būs iespēja dzirdēt vienu no visu laiku dzīvespriecīgākajiem klasiskajiem skaņdarbiem – Leonarda Bernsteina mūzikla "Kandids" uvertīru.

Džordžs Gēršvins ir simbols tam, kā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs tuvinājās divas kultūras – eiropeiskā klasiskās mūzikas vide un Amerikas melnādainais savvaļas augs džezs.

Gēršvina vecāki bija Krievijas ebreji – imigranti ASV, un viņš vadīja bērnību dažādu tautu tradīciju kokteilī, uzaugot Manhatanas austrumu rajonā Īstsaidā, kur mita ebreji, afroamerikāņi, baltie amerikāņi, visdažādāko Austrumeiropas tautu pārstāvji. Jaunais mūzikas cienītājs mācījās mūzikas teoriju, iepazinās ar laikmetīgākiem strāvojumiem klasiskajā mūzikā, taču kāds viņa skolotājs teica – lielākus panākumus gūsiet neakadēmiskās mūzikas laukā. Jau pirmais Gēršvina hits – dziesma "Swanee" – guva milzīgus panākumus.

Par "Rapsodiju blūza stilā" amerikāņu mūzikas žurnālists Alekss Ross saka – "tā atrodas ar vienu kāju virtuvē, ar otru kāju viesistabā". Tas nav džezs. Tā nav arī laikmetīgā klasiskā mūzika. Tas ir Gēršvins –, kā teica Leonards Bernsteins, dižākais melodiķis kopš Čaikovska laikiem.
Pēc pirmatskaņojuma publika esot burtiski lēkusi kājās un aurojusi. Gēršvinu slavēja Stokovskis, Godovskis, Heifecs, Kreislers un pats Rahmaņinovs. Aizbraucot uz Eiropu, jaunais amerikānis saņēma slavas dziesmas no Stravinska, Ravela, Prokofjeva, Šēnberga, Berga un citiem sava laika dižajiem. Īsā laikā Džordžs Gēršvins kļuva par Amerikas skaņumākslas slavenāko eksportpreci, atklāj Bružēvica.

Harijs Bašs ir viens no Latvijas labākajiem džeza pianistiem. Akadēmisko klavierspēli mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie leģendārām personībām – Konstantīna Blūmentāla un Hermaņa Brauna. Vidusskolas laikos sāka spēlēt pazīstamajā grupā "Inversija", kādu laiku bija šī ansambļa vadītājs. Pēc "Inversijas" panākumiem festivālā "Liepājas dzintars" apguva regtaima un džeza izjūtu Raimonda Paula vadībā. Abi izcilie pianisti kopīgi muzicēja klavierduetā, kas savulaik guva lieliskas ovācijas PSRS lielākajās koncertzālēs, tajā skaitā programmās kopā ar Allu Pugačovu, Valēriju Ļeontjevu u. c. 1998. gadā, godinot Džordža Gēršvina simtgadi, Harijs Bašs kopā ar Raimondu Paulu spēlēja koncertu Latvijas Nacionālajā operā – šī koncerta ieskaņojums izdots CD formātā. No 1985. līdz 1992. gadam Harijs Bašs bija Latvijas Radio bigbenda mūziķis. Pēc tam brīvmākslinieks. Spēlējis solo ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri, Vidzemes kamerorķestri, profesionālo pūtēju orķestri "Rīga", Kaļiņingradas simfonisko orķestri un citiem kolektīviem.