Foto: Eduarda Krauca “Skaņu filmu hronikas” filmēšanas grupa izbraukumā, 20.gs. 30. gadi.
Otrdien, 9. oktobrī, pulksten 16.00 LKA Rīgas Kino muzejs un Latvijas Kinematogrāfistu savienība aicina uz mini-izstādes "Latvijas kino pamatlicēji" atklāšanu Rīgas Kino muzejā, bet pulksten 18.00 sāksies seanss kinoteātrī "Splendid Palace", lai godinātu četru Latvijas kino veidošanās posmā būtisku personību jubilejas, portālu "Delfi"informē Rīgas kino muzeja pārstāvji.

20. gadsimta 20.-30. gados Latvijas kino radās un auga meistarībā. Tas notika, pateicoties individuālu personību entuziasmam, viņu redzējumam par jaunāko no mākslām – kino – un tā potenciālu gan kā izklaides, gan izglītojošam līdzeklim, kā arī pakāpeniskai valsts līdzdalībai filmu finansēšanā. Šogad tiek svinētas jubilejas četriem no Latvijas kino pamatlicējiem: operatoram un producentam Arnoldam Cālītim (1883-1972), skaņu režisoram un inženierim Voldemāram Blumbergam (1893-1972), operatoram Eduardam Kraucam (1898-1977) un aktierim un režisoram Vilim Lapeniekam (1908-1983). Šīs ir personības ar nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kino attīstībā, viņu darbība parāda kino un fotogrāfijas ciešo līdzāspastāvēšanu 20.gadsimta 20.-30. gados, kino izteiksmes veidu meklējumus un tehnoloģijas attīstību.

Cālīša vadībā tapa hronikas 20. gs. 20. gados, darbojoties kopā ar operatoru Jāni Sīli, savukārt Eduards Kraucs radījis Latvijas 20. gs. 30. gadu tēlu skaņu hronikās, kuru tapšanā ar pašu konstruētu skaņu aparatūru iesaistīti brāļi Blumbergi – Voldemārs un Edgars. Savukārt Vilis Lapenieks pārstāv būtisku inscenētā kino attīstības posmu, darbojoties filmu nodaļā Sabiedrisko lietu ministrijas paspārnē, kur uzņēmis populāro filmu "Zvejnieka dēls" (1940). Līdztekus šo personību radošajiem sasniegumiem, viņu likteņi vēsta par Latvijas 20. gadsimta vēstures sarežģītajiem līkločiem – izsūtījumu, emigrāciju vai darba turpināšanu Latvijā pēc Otrā pasaules kara jau citos apstākļos.

Izstādē būs apskatāmas arī unikālas fotogrāfijas no operatora Jāņa Sīļa ģimenes arhīva – krāsaini kadri no filmas "Zvejnieka dēls" uzņemšanas. Filma tika uzņemta melnbalta, un līdz šim krāsaini attēli nav bijuši pieejami. Izstādes veidošanā muzejs saka paldies par atsaucību fotogrāfijas vēsturniekam Pēterim Korsakam, operatora Jāņa Sīļa ģimenei un Andreja Upīša memoriālajam muzejam. Mini-izstāde "Latvijas kino pamatlicēji" tiks atklāta pulksten 16.00 LKA Rīgas Kino muzejā (Peitavas ielā 10, Vecrīgā, ieeja no Alksnāja ielas puses) un būs apskatāma līdz 2019. gada februārim.

Savukārt filmu seansā kinoteātrī "Splendid Palace" tiks izrādīta programma ar Viļa Lapenieka uzņemtajām filmām "Brauciens caur ziedošo Zemgali" (1938), skatu filmu, kas stāsta par kāda ārzemēs dzīvojoša latvieša neplānotu ceļojumu pa Zemgali, apskatot tās skaistākās vietas, un "Kas mēs esam, ko mēs spējam?" (1947), kas tapusi jau esot emigrācijā – atrodoties pārvietoto personu nometnē Vācijā, uz kurieni evakuējās "Rīgas Filma" filmu veidotāju grupa. Paralēli šīm filmām, kuras tiks izrādītas no 35mm kino kopijām, tiks demonstrēti arī Arnolda Cālīša filmējumi, kā arī dokumentālas filmas ciklā "Kinogadsimts Latvijā" par Eduardu Kraucu un Vili Lapenieku. Komentārus filmām sniegs kinozinātnieks Agris Redovičs, kurš nodarbojies ar agrīnā Latvijas kino perioda pētniecību, bijis cikla "Kinogadsimts Latvijā" viens no scenāristiem, kā arī šogad sagaida savu 75 gadu jubileju. Vakaru vadīs kinozinātniece, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Inga Pērkone.

Ieeja abos pasākumos 9. oktobrī bez maksas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!