Lancmana ģimene viņa nāves faktu apstiprinājusi "Le Monde", taču neatklāj nāves iemeslu.
Krievu-ebreju imigrantu dēls Klods Lancmans piedzima Parīzē 1925. gadā. Pusaudžu gados kā komunists viņš pievienojās Pretošanās kustībai, bet pēc kara studēja filozofiju Sorbonnas Universitātē. 1952. gadā viņš iepazinās ar feministi un rakstnieci Simonu de Bovuāru un kļuva ne tikai par viņas partneri, bet arī par viņas un Žana Pola Sartra dibinātā žurnāla "Les Temps Modernes" redkolēģijas biedru.
Kā žurnālists Lancmans nodarbojās ar piecdesmito un sešdesmito gadu starptautiskajiem politiskajiem konfliktiem, rakstot un veidojot izsmeļošus materiālus Izraēlu, Ziemeļkoreju un Tibetu, kā arī bija viens no "Manifesta 121" parakstītājiem, kas nosodīja Francijas valdības un armijas darbības Alžīrijā, kas vēlējās iegūt neatkarību. Tas 1960. gada 6. septembrī bija publicēts žurnālā "Vérité-Liberté" un kopumā to parakstīja 121 Francijas inteliģences pārstāvis.
Lancmana kino karjeras pamatā bija viņas žurnālistiskās un intelektuālās intereses. 1974. gadā viņš sāka uzņemt "Šoa", kas pēc pirmizrādīšanas 1985. gadā saņēma neskaitāmas nominācijas un apbalvojumus filmu festivālos visā pasaulē.
Lancmana pēdējā filma "Napalms" (Napalm) pirmizrādi piedzīvoja 2017. gada Kannu kinofestivālā, un tajā atainotas viņa kā jauna žurnālista vizītes uz Ziemeļkoreju, kurā viņam bija īsa dēka ar Ziemeļkorejas medmāsu.
2011. gadā viņš saņēma Goda leģiona ordeni, bet 2013. gadā viņam piešķīra Berlīnes filmu festivāla "Goda Zelta lāci".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
