Par izrādi “fikcija nav iespējama / fiction impossible” Alfrēda mājā. “United Intimicy”, “fringe ensamble” (Bonna) un “phoenix5” (Minstere) kopprojekts. Režisors Franks Hoils. Dramaturgs Ivo Briedis.
Asītes ielā 4 redzētais starptautiskais neatkarīgo teātru kopprojekts mani vedināja uz domām par smalku ironiju biroja cilvēku virzienā. Formāli gan tas bija stāsts par kādu vācieti Fītinghofu, kuram it kā senas radniecības saites ar Latviju un par to, kā veidojas attiecības dažādu tautību cilvēku starpā. Uzsverot, ka attiecības dažkārt neveidojas pat savējo vidū. Katram šī izrāde būs par ko citu, jo viss atkarīgs no savas privatās pieredzes. Es pavisam nesen, piemēram, biju piedalījusies kursos, kuros tika mācīts, kā organizēt apmācības citiem. Tādēdēļ izrādē pēkšņi ieraudziju šo prezentāciju, kursu, apmācību, preses konferenču – respektīvi dažādu informācijas apmaiņas pasākumu, grotesku modeli. Izrāde jau arī patiesībā ir informācijas apmaiņa. Secinājumi – ar informāciju gan varam apmainīties, bet vai mēs pēc būtības kaut ko uzzināsim par informācijas devēju, sniedzēju, prezentētāju? Kaut arī tiek organizēti visādi “ice breaker”  pseidodraudzīguma nodibināšanas spēlītes, darbības veidu maiņas un galu galā – darba kolēģu pirts pasākumi.

Runāšana par kaut kaut ko, neko svarīgu nepasakot, “Fikcijas” projektā kulminēja epizodē, kurā ar pārnopietnām sejām pie imitēta konferenču galda apsēdās divi no aktieriem un, viens otru pārtraucot, stāstīja par “savu filmu” – tā esot par... draudzību... un mīlestību... Atliek pajautāt – kura filma nav par to!?

Visas izrādes garumā (kas ilga apmēram pusotru stundu) notikumiem spēles laukumā var sekot ar interesi. Viena darbība pāriet nākamajā, latviešu un vācu valoda, paralēli runātas (un tulkojot viena otru), darbību negausina ne vismazākaja mērā. Ik pa brīdim iespējams atpazīt dažādas situācijas no savas personīgās sociālās pieredzes.

Noteikti interesanta pieredze tā ir arī pašiem aktieriem. Gan Elīnai Vānei, Maijai Doveikai, Gundaram Grasbergam un Ivo Martinsonam, kuri šajā izrādē bija iepludinājuši savu pieredzi no izrādes “Sibīrija” (personīgās biogrāfijas detaļu stāstīšana publikai), gan vāciešiem – Justīnei Hauerei, Davidam Fišeram, Haraldam Redmeram un Severinam Hoensbruham, kuri šeit, šķiet, jutās ļoti labi. Aktieriem tādas iespējas, kā paraudzīties uz sevi, savu darbu un savu pasauli ar distanci, ar citas zemes kolēģu acīm, nemaz tik bieži nerodas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit