“Sibīrijas” teksts ir dokumentāla proza dienasgrāmatas formā, kas netika radīts ar mērķi iestudēšanai teātrī. Tā iedarbība uz lasītāju ir interesanta. Pirmkārt, autores domāšanas veidu varētu raksturot kā izteikti dramaturģisku, līdz ar to teksts ir dramaturģiski veidots. Otrkārt, dokumentālas piezīmes, kas lasītāju/skatītāju tuvina vienlaicīgi gan aprakstāmajam objektam, gan subjektam (autoram) ir ārkārtīgi ietilpīgs žanrs un mūsdienās ļoti aktuāls. Treškārt, I. Ābeles teksti nereti tiek raksturoti kā drūmi un pat diezgan depresīvi, bet “Sibīrija”, nezaudējot autorei raksturīgo teksta blīvuma un dziļuma sajūtu, ir ļoti svaigs un vasarīgi apliecinošs darbs, īsti piemērots, lai jaunie aktieri to izstāstītu skatītājam. Izrāde ir paredzēta kā dokumentāla filma, kas notiek skatītāja iztēlē – pieci aktieri un teksts. Aktieri izrādē nevis tēlos, bet gan būs konkrēti cilvēki, kas ar valodas palīdzību radīs plašu telpu skatītāja iztēlei. Iestudējumā netiks pārkāpti dokumentalitātes principi – aktieri būs tikai medijs, nevis notikumu atveidotāji un iemiesotāji.
Sibīrijas tēma šodien mums saistās ar vecākās paaudzes traģiskajiem pārdzīvojumiem Latvijas vēstures izšķirošākajos brīžos. Taču šajā gadījumā, kad jauni cilvēki izrādes laikā stāstīs par gluži tādu pašu jaunu cilvēku patiesiem piedzīvojumiem saskarsmē ar latviešu kultūras saglabāšanas problēmām svešatnē, var rast pozitīvu lādiņu pārdomām/apziņai par kultūras unikalitāti un trauslumu.
S t ā s t a Maija Doveika, Elīna Vāne, Ivo Martinsons, Gundars Grasbergs, Regnārs Vaivars T e k s t s Inga Ābele R e ž i j a Viesturs Kairišs, M ā k s l i n i e c e Ieva Jurjāne L ī d z a u t o r i Aina Matīsa, Dāvis Sīmanis.