'Teritorija.lv': Provokācija Ģertrūdes ielas teātrī

Ansels Kaugers kļuva plašāk pazīstams 2006.gadā, kad Lauris Gundars klubā "Depo" iestudēja viņa lugu "Artis klusē, Alise klusē". 2006. gadā Ansels saņēma Literatūras Gada balvu par spilgtāko debiju, un 2007. gadā izrāde kļuva par gada labāko latviešu oriģināldramaturģijas iestudējumu. Kopš tā laika Ansels ar teātri vairs nav sadarbojies. Tomēr viņš ir diezgan noraidošs pret apzīmējumu "atgriešanās teātrī". Pirmkārt - teātris nav viņa kaislība. Anselu vairāk interesē kino, tāpēc arī pēdējie gadi pagājuši, strādājot pie scenārijiem, nevis lugām. Dramaturgam ir savi nākotnes plāni, varbūt tie esot pat pilnīgi nesaistīti ar dramaturģiju, bet tos viņš ne par ko neatklāj. Otrkārt, "Kāpēc es mīlu krievus" ir drīzāk eksperiments stand-up komēdijas žanrā, nekā nopietna luga. Autors stāsta, ka ietekmējies no amerikāņu paraugiem, kur komiķi nebaidās no politnekorektiem jokiem par tabu tēmām.

Izrādes nosaukums, protams, ir maldinošs. Patiesībā tā ir izrāde par latviešiem. Vai, precīzāk, - par to, kā mūsdienu jaunietis izjūt latviešu identitāti. Savā ziņā "Kāpēc es mīlu krievus" iekļaujas 18. novembra tematikā, bet nevis kā patriotismu apliecinošs, bet veselīgi apšaubošs mākslas fakts. Galvenais varonis A. Borts ir jauns cilvēks, kas nāk no laukiem, kādu laiku ir pavadījis strādājot melno darbu ārzemēs, bet tagad  atgriezies Latvijā. Viņam ir savs skatījums uz tā dēvētājiem latviešu nacionālās identitātes balstiem - darba tikumu, dziedāšanu, tīru valodu u.tml.  Lieki piebilst, ka šis skatījums ir ironisks. Pozīcija, ko pauž A. Borts, lielā mērā radusies no tā, ko autors  bieži dzird no saviem draugiem, bet par ko gandrīz nekad netiek runāts publiskajā telpā. Ansels atzīst, ka lielā mērā tas ir arī viņa paša viedoklis: "Es nekad neesmu dzīvojis ārpus Latvijas ilgāk par pāris mēnešiem, tādēļ man tas ir interesanti - vai padzīvojot ilgāku laiku ārzemēs, es sajustu kaut ko, kas mani velk atpakaļ? Racionāli skatoties, man tas liekas ideoloģisks mīts. Pēc vairākiem ceļojumiem ārpus Latvijas, ieraugot pasauli, uzstādījums par latviešiem sāka šķist absurds. No vienas puses tas liekas kruta - ka mēs te dzīvojam ar pārliecību par savu valsti un identitāti, uz pasaules fona šausmīgi maza tautiņa, nepilni divi miljoni, no otras puses sajutu neskaidru neapmierinātību - varbūt par provinciālisma garu vai par to, ka nespēju identificēties ar vecākās paaudzes vērtībām. Mani kaitina, ka vectētiņš saka - nu tomēr nevajadzētu braukt prom no Latvijas...  Es prasu - bet kāpēc? Viņš saka - tomēr, tomēr tā ir mūsu valsts. Tie ir pilnīgi neracionāli argumenti, kas cilvēkos dzīvo caur vēstures interpretāciju skolā, kopīgiem pasākumiem, kur rodas kaut kāds aizkustinājums. Man tā liekas manipulācija." Tai pat laikā autora mērķis nav panākt skatītāju solidarizēšanos ar A. Borta viedokli. Viņa izteikumi ir drīzāk atskaites punkts, kas ļauj skatītājam labāk definēt sevis paša attieksmi pret latviskumu.

"Kāpēc es mīlu krievus" ir izrāde - provokācija. Bet galvenokārt tā ir komēdija. "Man vienmēr paticis komēdijas žanrs," saka Ansels, "Tas lietas atklāj caur pretrunām, paradoksu, nevis vienpusēju, loģisku shēmu. Manuprāt, tas ir visatbilstošākais veids, kā skatīties uz dzīvi, kas arī ir neviennozīmīga."

Izrādes materiāls patiešām ir smieklīgs un latviešu teātrim netipisks. To, cik smieklīga un politnekorekta būs izdevusies pati izrāde, varēsiet novērtēt Ģertrūdes ielas teātrī katru vakaru no 16.-21. novembrim un 4., 10., 18. un 19.decembrī. Biļetes var iegādāties portālā www.bezrindas.lv un galerijā "Istaba".