Foto: Publicitātes foto
Latvijas Nacionālajā operā 13. decembrī pirmoreiz Latvijā uzstāsies izcilā krievu dejotāja Svetlana Zaharova – zvaigzne, kuru pasaules mediji dēvē par Krievijas galveno balerīnu, portālu "Delfi" informē viesizrādes rīkotāji "Art Forte".

Maskavas Lielā teātra un Milānas "La Scala" prīma, Parīzes Grand Opera, Vīnes valsts operas un Tokijas Nacionālā teātra bieža viešņa, Rīgā ieradīsies kopā ar 14 kolēģiem no Lielā teātra baleta trupas. Latvijas skatītājiem tiks piedāvāts projekts "Amore" jeb trīs baleta viencēlieni – "Frančeska da Rimini", "Lietus, pirms tas līst" un "Vēzieni pār nošu astēm". Tuvojoties viesizrādei, piedāvājam interesantus stāstus un faktus par izcilo dejotāju.

"Viņa ir skaista un apbrīnojami labi pārvalda dejas tehniku – lai kādas grūtības viņu izaicinātu, viņa var tās sagaidīt ar smaidu; viņai ir nevainojamas pēdas, brīnišķs, paklausīgs ķermenis un apburošas līnijas. Un šaurajās baleta drāmas robežās viņa spēj mūs pārliecināt par katru pārdzīvoto emociju. Pavisam vienkārši – viņa ir brīnums," tā par balerīnu raksta "The Financial Times".

Foto: Publicitātes foto

Prima Ballerina Assoluta – šo gada nosaukumu Svetlana saņēmusi Itālijā – nekad nav dejojusi kordebaletā. Viņas karjera virzījusies strauji un vertikāli augšup, kā kosmiskā raķete starta brīdī. Ieguvusi otro vietu Agripinas Vaganovas konkursā Sanktpēterburgā, meitene no Kijevas Horeogrāfijas skolas nekavējoties tika uzaicināta uz Vaganovas Krievu baleta akadēmiju – turklāt, uzņemot nevis gadu jaunākā vai sava gadagājuma kursā, kā parasti notiek šādos gadījumos, bet uzreiz izlaiduma kursā. 17 gadu vecumā Zaharova jau dejoja galvenās lomas Marijas teātrī, undrīz viņa ieņēma vietu trupas balerīnu triumvirātā līdzās Uļjanai Lopatkinai un Diānai Višņovai.

Savu pirmo nacionālo teātra balvu "Zelta Maska" viņa saņēma 19 gadu vecumā par lomu Žorža Balančina "Serenādē", otro – gadu vēlāk par Auroru Mariusa Petipā "Apburtajā princesē". 2007. gadā Svetlanai Zaharovai piešķirta Krievijas valsts prēmija (visā Krievijas jaunāko laiku vēsturē to saņēmušas tikai divas baleta prīmas – viņa un Diāna Višņova). Zaharovas garajā balvu un goda nosaukumu sarakstā ir divas starptautiskās balvas Benois de la Danse un Francijas Mākslu un literatūras ordenis.

Pati Svetlana vēl ilgu laiku nezināja, ka nozīmīgu impulsu viņas starptautiskajai karjerai devis Mihails Barišņikovs. 1999. gadā viņš bija ievērojis Zaharovu Marijas teātra Galā koncerta mēģinājumos Versaļā, tad, piezvanījis Grand Opera direktorei, iesakot aiziet paskatīties, jo tur esot "interesanta meitene". Drīzumā balerīnu viņas Pēterburgas dzīvoklī sazvanīja Parīzes operas pārstāvis. "Nolikusi klausuli, es ilgi nespēju pateikt neko – tikai sajūsmināti kliedzu," tagad atceras Svetlana. "Mamma, protams, jautāja, kas noticis. Kad viņai izstāstīju, kliedzām abas." Pirms Zaharovas Grand Opera 13 gadus nebija dejojis neviens krievu mākslinieks. Iepazīties ar Barišņikovu Svetlanai izdevās tikai desmit gadus pēc tam, kad viņš bija tik zīmīgi izlēmis viņas likteni.

Foto: Roberto Ricci

Svetlanu Zaharovu četras reizes sešu gadu laikā aicināja pāriet uz Lielo teātri, taču tikai 2003. gadā viņa piekrita pamest Marijas teātra trupu un pārcelties uz Maskavu. Līgumā tika ierakstīta vienošanās, ka teātris viņai izsniedz 40 pārus puanšu mēnesī. Parasti balerīnas izlieto divreiz mazāk baleta kurpju, taču Svetlana novalkā pāri vienā mēģinājumu dienā, izrādes laikā – divus, dažās izrādēs (piemēram, "Donā Kihotā") pat trīs. Viņai ir ārkārtīgi augsts pēdas pacēlums: kāja dejojot izskatās izcili, bet puantes purngals nodilst ātrāk.

Prīmas lirisko lomu cienītājus un pat teātra vadību negaidīti pārsteidza viņas vēlme nodejot "Karmenasvītu". Tā tika iestudēta 2005. gadā – par godu Maijas Pļiseckas 80 gadu jubilejai. Leģendārais kubiešu horeogrāfs Alberto Alonso, kurš šo revolucionāro baletu 1967. gadā radīja īpaši Pļiseckai, Svetlanai piedāvāja tā otro, kubiešu versiju – akrobātiskāku un vienlaikus jutekliskāku nekā padomju ēstētikas iegrožotais Lielā teātra uzvedums. Zaharova piekrita. Pļisecka piedalījās vairākos jaunās "Karmensvītas" mēģinājumos un vienu no tiem vadīja pati. "Viņa pusotru stundu sēdēja skatuves centrā, ik pa brīdim pielēca kājās, rādīja kustības, analizēja tās, teica, kas ir pareizi un kas nav," atceras Svetlana.

Izstrādāt Karmenas tēla dramatiskās šķautnes viņai palīdzēja izcilā aktrise Eļina Bistricka. Bet Toreadoru nodejoja starptautiskā mērogā slavenais baleta premjers Deniss Matvijenko – Svetlanas kursabiedrs Kijevas Horeogrāfijas skolā.

Foto: B. Annadurdyev

Par vēl vienu pārsteigumu Zaharova parūpējās, izvēloties kurtizānes Egīnas lomu Jurija Grigoroviča baleta "Spartaks" iestudējumā. Nevis mīlošo cietēju Frīģiju, kas, pēc visu citu domām, viņai bija kā radīta... Svetlanas repetitore Ludmila Semeņaka, kura pati savulaik izcili dejoja Frīģiju, kad Grigorovičs "Spartaku" Lielajā teātrī iestudēja pirmoreiz, tagad velti nopūlējās, savu skolnieci atrunājot. Grigorovičs turpretī Svetlanu atbalstīja un deva savu svētību viņas lomai. Jaunās prīmas Egīna sajūsmināja ne vien publiku, bet beigās izpelnījās arī Semeņakas atzinību.

2013. gadā pasauli pāršalca vairākas ziņas par skandāliem Lielā teātra baleta trupā. Tur bija viss: teātra ēkas remonta laikā pazuduši miljoni, intīmu fotogrāfiju izlikšana tīmeklī, visbeidzot uzbrukums baleta trupas mākslinieciskajam vadītājam Sergejam Fiļinam… Tomēr Lielā teātra direktoru Anatoliju Iksanovu atlaida tikai pēc tam, kad viņa pieaicinātais Rīds Andersons – Štutgartes baleta vadītājs – uz Lielā teātra skatuves iestudēja Džona Kranko slaveno baletu "Oņegins" – piedāvāja Zaharovai dejot nevis pirmajā, bet otrajā pirmizrādē. Tiesa gan, iespējams, ka Iksanova atlaišana tieši pirms "Oņegina" pieņemšanas izrādes un Lielā teātra viesizrādēm Londonā tomēr nebija tieši saistīta ar prīmas kategorisko atteikšanos piedalīties uzvedumā, pakļaujoties viesrežisora noteikumiem.

Svetlanas Zaharovas labdarības fonds ik mēnesi izmaksā prīmas vārdā nosauktu stipendiju 20 audzēkņiem no dažādām Krievijas horeogrāfijas skolām. Fonds palīdz arī skatuves veterāniem. Taču tā visvērienīgākais projekts ir Bērnu dejas labdarības festivāls "Svetlana". 2016. gadā Lužņiku koncertzālē "Rossija" uzstājās 500 prīmabalerīnas uzaicināti dejotāji vecumā no pieciem līdz 18 gadiem. Visus festivāla dalībnieku ceļa un izmitināšanas izdevumus vienmēr sedz fonds, "Svetlanas" koncerti tiek izpirkti, tos translē TV kanālā "Kultūra", un par tiesībām piedalīties festivālā sacenšas gan profesionāli, gan amatieru deju kolektīvi no visas valsts.

Foto: Reuters/Scanpix

Radīt baletu tieši Svetlanai Zaharovai tiek uzskatīts par īpašu godu. Japāņu horeogrāfs Asami Maki krievu zvaigznei iestudējis "Kamēliju dāmu", itālis Frančesko Ventrilja – izrādi "Zaharova. Superspēle", austrietis Patriks de Bana – viencēlienu "Lietus, pirms tas līst" (tas tiks rādīts arī Rīgā). Savukārt moldāvs Radu Poklitaru, kurš bija atbildīgs par Soču ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas horeogrāfiju, pasludināja Zaharovu par galveno varoni "Natašas Rostovas pirmajā ballē". Izcilā prīma nepazuda pat starp 300 valsējošiem dejotāju pāriem! Vēlāk viņa aprakstīja savas sajūtas šīs uzstāšanās laikā kā "satraukumu pamīšus ar neticamu eiforiju un laimi par notiekošo". Svetlanas Zaharovas jeb Natašas Rostovas deju šajā vakarā tiešraidē vēroja trīs miljardi TV skatītāju.

Tieši pirms pusgada, 2016. gada 17. jūnijā vārdu "Balerīna Svetlana Zaharova" piešķīra 58,4 karātu dimantam, kas iegūts atradnē "Jubiļeinaja". Protams, ne jau tāpēc vien, ka prīma spoži dejo Žorža Balančina baletā "Briljanti". Viņa vienkārši ir īsts krievu baleta dārgakmens.

Svetlanas Zaharovas viesizrāde notiek kompānijas "Art Forte" Ziemas sezonas ietvaros.

Biļetes uz izrādi nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!