Ledus uzlūšanas sākums Kurzemes un Zemgales upēs gaidāms aprīļa pirmās dekādes otrajā pusē. Daugavā, mazajās Latgales upēs, kā arī straujākajos Vidzemes upju posmos - otrās dekādes pirmajā pusē, bet Latvijas ziemeļaustrumu daļas upēs – aprīļa otrās dekādes beigās.
Aizvadītajā diennaktī Daugavā vērojamas nelielas ūdens līmeņa svārstības. Straujāka ūdens līmeņa pazemināšanās notikusi Pļaviņu ūdenskrātuvē, kur ūdens līmenis diennaktī pazeminājies par 37 centimetriem Zeļķos un par 50 centimetriem Pļaviņās. Arī pārējās Latvijas upēs ūdens līmenis pazeminās, atsevišķos upju posmos turpinās ūdens līmeņa svārstības vai paaugstināšanās.
Upes vēl pārsvarā klāj ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem vai torosiem, atsevišķās vietās zem ledus vižņi. Mēmelē pie Tabokines saglabājas ledus sablīvējums.
Ledus biezums Daugavā no Suražas līdz Verhņedvinskai ir 38 - 51 centimetrs, Daugavā pie Vaikuļāniem - 44 centimetri, Lielupē no Mežotnes līdz Kalnciemam - no 27 līdz 43 centimetriem. Ventā pie Vārdavas nav izveidojusies ledus sega, pie Nīgrandes izveidojusies jauna ledus sega 11 centimetru biezumā, posmā Šķērvele - Vendzava ledus biezums ir 36 - 39 centimetri, turklāt Vendzavā vietām izveidojies arī jauns ledus un tā biezums ir 10 centimetri. Kurzemes mazajās upēs - Sakā un Bārtā, izveidojies jauns ledus un tā biezums ir 12 - 13 centimetri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
