Slava vajā pat ārzemēs
”Savulaik, kad koncertēju duetā ar Santu Kasparsoni, man jau tās popularitātes bija par daudz - televīzijai, radio, žurnāliem, avīzēm sniedzu intervijas. Grūti spriest, vai popularitāte tagad ir mazinājusies - tagad jau ir daudz jauno izpildītāju, bet katram mums tomēr savs lauciņš.
Katrā ziņā to, ka pieprasījuma vairs nebūtu, es nevaru teikt - man piedāvājumu spēlēt balles pietiek," sarunā ar DELFI Izklaide stāsta Gruzniņš.
Mūziķi plašāka publika iepazina deviņdesmitajos gados, kad viņš sāka koncertēt kā individuālais vokālists, bet viņa popularitāte sasniedza virsotnes pēc 2001. gada, kad mūziķis sāka koncertēt kopā ar Kasparsoni. Nu Gruzniņš atkal priecē tautu, muzicējot viens, taču tauta viņu joprojām mīl un atceras.
”Nezinu, vai uzmanība kļūst mazāka, vai pie tās vienkārši ir pierasts. Uz ielām, protams, atpazīst, reizēm ir tā, ka gribas paslēpties, jo pat veikalā iepirkties nevar, skatienu nepavadīts. Un pat tad, kad biju aizbraucis atpūsties uz Kanāriju salām, tur satiku latviešus, kas mani atpazina," smejas populārais skatuves mākslinieks.
Sieviešu iegribas, kas netiek izpildītas
Viņš gan uzsver, ka atpazīstamība ir patīkama - kas gan slikts tajā, ka fani sūta jaukas vēstules, lūdz autogrāfus vai grib kopā nofotografēties. ”Popularitāte man noteikti nav traucējoša - par to taču jāpriecājas, ka cilvēki pievērš uzmanību," atzīst Gruzniņš.
Lai gan Gruzniņš ir precēts vīrs, arī viņam kā jau mūziķim neizbēgt no daiļā dzimuma uzmanības - joprojām dāmas sūta mīlestības vēstules, bet mākslinieks to visu uztver ar smaidu.
”Nu jau tas ir ierasts - katram mūziķim tam visam jāiziet cauri. Droši vien jau sievietes pievelk tā romantika, kas virmo ap mūziķiem viņu izpildīto dziesmu dēļ. Citādi jau es cilvēks kā cilvēks," smejas Gruzniņš.
Pielūdzējas viņam sagādājušas arī dažu labu divdomīgu brīdi. ”Visādi brīnumi bijuši, lielākā daļa jau saistīta ar to, kur dāmas grib, lai es parakstos. Bija gadījums, kad viena uzkāpa uz skatuves, novilka bikses un prasīja, lai parakstos viņai uz dibena! Tas bija Latgalē, un dāma bija labos grādos," piedzīvojumu atceras Gruzniņš, uzsverot, ka ”tādas vēlmes netiek izpildītas".
Naudas trūkums bojā mūzikas kvalitāti
Lai gan šlāgermūzika Latvijā tiek uzskatīta par īstu ”zelta bedri", Gruzniņš atklāj, ka tik spoži kā ”treknajos gados" arī šajā lauciņā vairs neejot.
”Nopelnīt? Var tikai izdzīvot, jo muzikantu ir daudz, bet cilvēki nav tik maksātspējīgi. Kultūras nami tiek izputināti - šajā jomā valda liels bardaks. Cenu pacelt jau nevar, jo, kamēr cilvēki nedzīvos labi, par mūziku nevarēs paprasīt vairāk," skaidro mākslinieks, kurš pats bez mūzikas strādā arī sfērā, kas saistīta ar datoriem.
Viņš nenoliedz, ka tas viss ietekmē mūzikas kvalitāti. ”Protams, ja jāieraksta jauna dziesma, cenšamies to izdarīt lētāk, izvēlamies ne tik labas studijas, citi izveido studiju sev mājās. Kvalitāte sabojājas," skaidro Gruzniņš.
Par spīti visam, viņš apzinās, ka laba mūzika tautai ir vajadzīga, tāpēc gatavs priecēt savus atbalstītājus tik ilgi, kamēr jutīsies tiem vajadzīgs. ”Kamēr būs pieprasījums, veselība un balss - uzstāšos, bet, kad jutīšu, ka mans laiks beidzies, būs jāstrādā kas cits. Neplēsīšos uz skatuves uzdziedāt," smejas mūziķis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
