Ziemassvētkiem tuvojoties, arvien biežāk reklāmas lapās var redzēt šāda satura sludinājumus: "Lieliska Ziemassvētku dāvana - rotveilera un kaukāzieša krustojuma kucēni, divus mēnešus veci, nikni", "Gribētu mīļotai pasniegt Ziemassvētku dāvaniņu. Labprāt nopirktu čivauvas kucēnu, Jorkšīras terjeru, toiterjeru vai franču buldodziņu. Izskatīšu visus piedāvājumus" vai "Vēlamies iegādāties mazu labradora kucēnu par saprātīgu cenu. Vēlams brūnu un līdz Ziemassvētkiem." Kur tad ir problēma?
Pirmkārt,
mājdzīvniekus NEKAD nedrīkst dāvināt bez saņēmēja ziņas.
Tas vienkārši nav godīgi. Protams, jūs samaksāsiet kucēna cenu, bet tas nav nekas salīdzinājumā ar turpmākajiem tēriņiem, kas saņēmējam sāksies, suni uzturot. Arī laiks, darbs, pacietība un mīlestība, kas jāiegulda mājdzīvniekā, ir neizmērojama, salīdzinot ar pāris simtiem latu, ko kucēns maksā; nemaz nerunājot par to, ka mājdzīvnieka šķirnes izvēle būtu jāizdara saņēmējam atkarībā no viņa vēlmēm, iespējām un dzīves stila.

Otrkārt, ja kucēns paredzēts dāvanā bērnam, jums kā vecākiem ir jāgrib šis dzīvnieks tikpat ļoti, cik to grib jūsu bērns, un jums jābūt gataviem un spējīgiem uzņemties pilnu atbildību un darbu ar dzīvnieku. Neaizmirstiet, ka bērns jums solīs darīt visu, bet pēc nedēļas vai divām viņa intereses pārslēgsies uz kādu citu, mazāk prasīgu "rotaļlietu". Secinājums ir vienkāršs - ja jums pašiem nav laika kopt dzīvnieku, neņemiet to. Šis nav mobilais telefons vai Play Station - šī ir dzīva radība, kura cietīs, ja to pienācīgi neaprūpēs, un radīs ciešanas un zaudējumus arī jums (demolējot mēbeles un piečurājot dzīvokli). Ja jūsu bērns tomēr ir uzņēmies rūpēties par dzīvnieku, jums visu laiku jāuzrauga, vai dzīvnieks tiek aprūpēts pienācīgi un pareizi.

Kucēnam nepieciešama nepārtraukta uzmanība, kad viņš tikko pārnests mājās. Kucēni ir jābaro trīs līdz četras reizes dienā un neskaitāmas reizes jāved ārā, lai ātrāk pieradinātu pie kārtības mājās - kucēns jāizved katrreiz pēc ēšanas, dzeršanas, rotaļas un gulēšanas, tai skaitā agri no rīta un vēlu aukstos vakaros. Svētku laikā cilvēki ir tik ļoti aizņemti, ka viņiem nav laika visu dienu rūpēties un pieskatīt kucēnu, kas ne brīdi nevēlas sēdēt uz vietas. Tādēļ būtu negodīgi ienest suni svētku haosā un ignorēt viņa vajadzības.

Kucēnam pie jaunās ģimenes un mājas jāpierod klusā, mierīgā laikā. Svētku kņada, trokšņi, ciemiņi, kas noteikti gribēs paņurcīt jūsu kucēnu, ciemiņi, kas pārmērīgi lietojuši alkoholu, uguņošana, salūts un pārējais svētku stress, patīkams cilvēkam, ir atbaidošs kucēnam, it īpaši tādam, kas tikko atšķirts no visa, ko tas iepriekš pazinis, un ienācis jūsu mājās...

Bagātīgais svētku mielasts var mūžīgi izsalkušo kucēnu izprovocēt čiept ēdienu no galda vai miskastes. Arī bērniem, it sevišķi svešiem, būs grūti atturēties no jaunā draudziņa barošanas ar kārumiem no svētku galda, un nemaz nav jāatgādina, ka asais, treknais vai saldais Ziemassvētku cienasts (vai, vēl ļaunāk, tā pārpalikumi asu kaulu veidā) ir drošākais veids, kā padarīt kucēnu slimu.

Mazs kucēns ir ļoti zinātkārs un noteikti mēģinās izpētīt jūsu māju un priekšmetus, ko atradīs savā ceļā. Vairums kucēnu pasauli iepazīst, pamēģinot lietas "uz zoba". Ziemassvētku eglīte ar spīguļojošajiem rotājumiem, svētku uguntiņas, pa grīdu izvilktie pagarinātāji, izkarinātie stikla rotājumi vai dekoratīvie elementi no kaltētiem augiem ir milzīgs papildus risks kucēnam un galvassāpes jums. Nakts, pavadīta diennakts veterinārajā klīnikā, diez vai paliks jūsu bērniem atmiņā kā jaukākie Ziemassvētki viņu dzīvē, un miris kucēns nav laba Ziemassvētku dāvana.

Kucēni, kurus reklamē kā "lielisku Ziemassvētku dāvanu", "brīnišķīgu dāvanu Ziemassvētkos gan Jums, gan Jūsu ģimenei", "var pieteikties rindā tuvāk Ziemassvētkiem" vai "labu dāvanu bērniem Ziemassvētkos", visbiežāk tika radīti vai nu tādēļ, lai svētku laikā piebāztu maciņu ar papildus ienākumiem, vai arī piedzimuši nejaušības dēļ. Tā kā veselīga metiena pareiza izaudzēšana prasa lielus ieguldījumus (un nereti vairāk, nekā var atgūt no kucēnu pārdošanas), šie pseidoaudzētāji visdrīzāk ekonomē uz pilnvērtīgas barības un veterinārās aprūpes, kucēnus neattārpo un nevakcinē un arī atdod daudz agrāk par likumdošanā paredzēto vecumu (kas mūsu valstī ir astoņas nedēļas).

Atbildīgi audzētāji nekad speciāli neplāno metienus uz Ziemassvētkiem, jo zina, ka dāvanā iegādātie kucēni reti paliek šādās rokās uz ilgu laiku. Audzētājs, kuram rūp savu kucēnu nākotne, diez vai atļaus jums pārnest viņu mājās svētku rītā. Turpretim pseidoaudzētāji jau laicīgi gatavojas svētku laikam, zinot, ka pieprasījums no lētticīgās publikas būs liels.

Kucēna ienākšanai mājās ir rūpīgi jāsagatavojas. Kucēna "rezervēšana" trīs dienas pirms Ziemassvētkiem nedod ne mazākās iespējas pietiekami uzzināt par kucēna vajadzībām, izdarīt pareizo lēmumu par savai ģimenei atbilstošu šķirni, un vēl jo mazāk - iepazīt audzētāju, pie kura nākamos 10-15 gadus jums vajadzēs griezties pēc padoma un palīdzības jūsu mīluļa audzēšanā. Statistika ir nežēlīga - vairāk par pusi no kucēniem, kas tiek iegādāti kā Ziemassvētku pārsteigums bērniem, tiek izmesti uz ielas vai nokļūst patversmēs, kad bērni atgriežas skolā un vecākiem atsākas darba ikdiena.

Viena nedēļa neko neizmainīs. Ja jūsu ģimene stingri nolēmusi iegādāties suni, tad zem Ziemassvētku eglītes Salatēvs bērniem var nolikt rotaļlietas un kopšanas piederumus nākamajam kucēnam vai grāmatu par suņu audzināšanu, un pašu kucēnu no audzētāja pārvest mājās tad, kad svētki beigušies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!