Starp citu, balta vārna var maksāt krietni dārgāk nekā baltais lācis. Viņu galvenā atšķirība – baltā vārna ir albīns, tādēļ dabā ārkārtīgi reti sastopama, bet baltais lācis nav albīns.
Albīnisms (latīņu val. albus — "balts") ir ģenētisks defekts, ar kuru cilvēki vai dzīvnieki jau piedzimst. Šim defektam ir raksturīgs pigmenta melanīna trūkums apmatojumā, acīs un ādā. Defektu izraisa mutācijas gēnos, kas atbildīgi par fermenta tirozināzes sintēzi — šis ferments nepieciešams, lai organismā veidotos melanīns.
Tātad albīnu baltā krāsa patiesībā ir krāsas neesamība. Albīniem balts ir viss, no ķepām līdz ūsu galiņiem. Savukārt acis albīniem ir sarkanas, jo asinsvadi spīd cauri varavīksnenei.
Albīnisms nav tikai "kosmētisks" defekts. Gēnu mutācijas ietekmē visu organismu. Albīniem parasti ir dzirdes problēmas. Daļai ir pazemināta imunitāte. Šo unikālo dabas brīnumu mūžs ir īsāks, nekā sugas brāļiem.
Savvaļā gan albīni jūtas kā "baltie zvirbuļi" šī vārda negatīvajā nozīmē - unikalitāte viņiem diemžēl ļoti apgrūtina dzīvi. Sava uzkrītošā izskata dēļ albīniem ir ārkārtīgi grūti paslēpties no uzbrucējiem, kā arī nemanīti pielavīties medījumam. Arī otras pusītes atrašana viņiem ir teju neiespējamā misija. Tikai mums, cilvēkiem, sniegbalts dzīvnieks šķiet neaprakstāms skaistums. Sugas brāļi šo unikalitāti drīzāk uzskata par kroplību, tādēļ no sniegbaltajiem īpatņiem izvairās.
Retajos gadījumos, kad dzīvniekiem albīniem izdodas izveidot ģimeni, viņi pasaulē lielākoties laiž parastus pēcnācējus. Balti mazuļi rodas tikai tad, ja abi vecāki ir albīnisma gēna nēsātāji.
Dabā sastopami arī daļēji albīni. Piemēram, 20. gadsimta vidū kādam indiešu radžam piederējis balts tīģeris ar melnām svītrām un zilām acīm, no kura viņam izdevās iegūt arī tikpat unikālus pēcnācējus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
