26. martā melno stārķu ligzdā atgriezies pirmais tās iemītnieks. Šo notikumu varēja vērot arī tiešraidē. Taču Dabasdati.lv foruma dalībnieki jau diskutē par to, kurš no melnajiem stārķiem ir atgriezies – Zīle vai Ozols.

Ornitologs Māris Strazds portālam MansDraugs.lv stāsta: "Tas pilnīgi noteikti ir tēviņš. Es neesmu mēģinājis putnus salīdzināt pēc bildēm no pērnā gada un neesmu pārliecināts, vai tas vispār ir iespējams, jo videobildes nav tik detalizētas, tāpēc nevaru apgalvot, ka tas ir Ozols."

Jautāts, kā notikumi ligzdā varētu attīstīties tālāk un, vai sagaidāms arī otrs stārķis, Strazds stāsta, ka parasti tēviņi ligzdā atgriežas pirmie, bet mātītes atlido nedaudz vēlāk. "Pagājušajā gadā mamma ieradās 31. martā, un mēs tajā brīdī bijām klāt pie ligzdas. Laiks, kad tēviņš atgriezies ligzdā, nav zināms, taču tas noteikti bija ātrāk par mātīti," paskaidro ornitologs.

Stārķi kopā neziemo, tāpēc ornitologs Strazds stāsta, ka putni reti mēdz atgriezties vienlaicīgi, lai arī tādi gadījumi ir bijuši. "Ņemot vērā, ka putni neziemo kopā un ziemošanas vietas var atrasties arī simtiem kilometru attālumā, jau putnu ierašanās tikai ar dažu dienu starpību bez savstarpējas saziņas ir fantastiski saskaņota," tā Strazds.

Tas pilnīgi noteikti ir tēviņš.
Māris Strazds, ornitologs

"Pagaidām viss notiek tā, kā tam ir jānotiek, tāpēc satraukumam nav pamata," stāsta ornitologs. Viņš pieļauj, ka otrs stārķis varētu atgriezties līdz 10. aprīlim. Tiesa, ja aizkavēšanās ir ilga, ne vienmēr stārķi savu otro pusīti mēdz sagaidīt, tāpēc ir bijuši gadījumi, kad tēviņš ir atradis jaunu mātīti, taču tad atgriežas pērnā gada partnere. Tad var sanākt nopietns konflikts. Taču ir zināms gadījums, kad stārķis savu pārinieci gaida gandrīz mēnesi, kā tas bijis Maijas, ar raidītāju pirmā aprīkotā melnā stārķa, gadījumā 2006. gadā.

Foto: Publicitātes foto
Jautāts, kad parasti melnajiem stārķiem izšķiļas mazuļi, Strazds pastāsta, ka pārsvarā tas notiek maija beigās, bet katrs gads ir citāds. Visbiežāk agrākās pirmās olas ligzdās iedētas ap 6.–7. aprīli, bet vidējais pirmās olas dēšanas datums Latvijā svārstās ap 18.–23. aprīli.
Pērn šai kamerai bija aptuveni divi miljoni individuālo pieslēgumu no visas pasaules, ne tikai no Eiropas, jo attēla kvalitāte ir ļoti laba un nav tik daudz līdzvērtīgu kameru citviet pasaulē.
Māris Strazds, ornitologs
Tiešraides kamera fiksējusi arī kādu gadījumu, kad ap ligzdu staigā cilvēki ar suni. Interesenti zinājuši, ka tepat līdzās atrodas melno stārķu ligzda, taču turpināja uzvesties skaļi. "Šis gadījums norāda uz to, ka putniem pastāv pavasara traucējumi, turklāt tie ir ne tikai pie šīs melno stārķu ligzdas, bet visur Latvijā. Jā, tā ir problēma," apstiprina ornitologs. Viņš piebilst, ka Latvijā aptuveni puse no melnajiem stārķiem ir neproduktīvi, jo ligzdu apkārtnē ir pārāk daudz traucējumu. Vislielākie "nopelni" šajā ziņā ir mežizstrādei pavasara periodā, un ļoti efektīvi putnus padzen kvadraciklistu izbraucieni ligzdu apkārtnē. Taču ir ligzdas, kas tikušas pamestas pēc orientēšanās sacensībām to tuvumā, un kaitīga var izrādīties arī "nevainīga" staigāšana pa mežu.

"Pērn šai kamerai bija aptuveni divi miljoni individuālo pieslēgumu no visas pasaules, ne tikai no Eiropas, jo attēla kvalitāte ir ļoti laba un nav tik daudz līdzvērtīgu kameru citviet pasaulē," ar tiešraides kameru aprīkoto melno stārķu ligzdu raksturo ornitologs Strazds. Viņš uzskata, ka cilvēkiem šajā laikā mežā vajadzētu uzturēties pēc iespējas mazāk un ne jau tikai šīs kameras tuvumā.

Tiešraide no melno stārķu ligzdas skatāma šeit.

Savukārt lasīt foruma dalībnieku novērojumus un diskusijas par notikumiem melno stārķu ligzdā var šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit