Jūrmalā lieliski aug arbūzi, mandeles un valrieksti
Jūrmalniecei Olgai Jefimovai vienmēr paticis eksperimentēt ar eksotisku augu stādīšanu. Viņas dārzā aug valriekstu koks, magnolijas, kalikants un daudz citu eksotisku augu. "Esmu audzējusi gan granātābolu no sēkliņas, gan apelsīnu. Pagājušogad no Ukrainas man atveda arbūza sēklas un nopirku arī pati vietējo šķirni un iestādīju ar domu "izaugs - izaugs, neizaugs - neizaugs"," portālam "Delfi" stāsta Olga.
Sākumā sieviete stādījusi dobē mazos stādiņus, mēslojusi un laistījusi, tomēr pārliecība, ka kaut kas arī izaugs, nav bijusi. "Radīju tiem iecienīto klimatu mākslīgi, līdz kļuva siltāks. "Jūrmalā pavasarī ir mainīgi apstākļi - uzlīst lietus, ir arī salnas, bet pavisam jauni augi ir ļoti jūtīgi pret tādiem laika apstākļiem.
Tomēr, spītējot Latvijas klimatam, drīz vien parādījās mazas, svītrainas arbūzodziņas. Izdarīju arī secinājumus - vietējās šķirnes ir daudz izturīgākas Latvijas klimatiskajos apstākļos, jo Ukrainas arbūzam, ko izaudzēju no sēkliņas, ko man atveda draugi, Latvijas vasara bija par īsu.
Pats interesantākais atklājums man bija tas, ka mans mazais suns izrādījās liels arbūzu cienītājs un daudz laika pavadīja arbūzu dobē kopā ar mani," smaidot stāsta Olga.
Kurzemē īpaši labvēlīgs klimats persiku audzēšanai
Savukārt Kuldīgas pusē dzīvojošā daiļdārzniece Daina Grundmane jau 20 gadus savā dārzā audzē persikus. Ražas rekords vienā sezonā bijis - seši spaiņi augļu. "Ir agrie, vidējie un vēlie persiki. Kurzemē aug visi, bet Rīgā - tikai vēlie. Jo tālāk no Kurzemes uz Latgales pusi atrodas dārzs, jo mazākas izredzes," stāsta daiļdārzniece Daina.
Viņa iesaka audzēt persikus dārza dienvidu pusē un raudzīties, lai kociņi tiktu stādīti vietā, kur ir caurvējš. "Ja nav caurvēja, stādus var apdraudēt persiku ērcītes. Tādēļ kokus nedrīkst iespundēt!" norāda Daina un piebilst, ka viņas dārzā persiku kociņi ziedēt sāk aprīlī, maijā, bet nogatavojas - augustā, septembrī.
Jautāta, kur viņa iegādājas stādus, Daina norāda, ka lieliski stādi esot nopērkami Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā.
Nav jābūt dārzniekam, lai izdotos izaudzēt eksotisku augu
LU Botāniskā dārza Tropu un subtropu augu laboratorijas vadītāja Dace Grīviņa portālam "Delfi" atzīst, ka iestādei gan nav precīzu datu par eksotisko augu audzēšanu individuāli, taču viņa esot dzirdējusi pozitīvas atsauksmes, ka, piemēram, banānaugs ir uzziedējis un devis augļus. "Tas ir iespējams un nemaz nav jābūt dārzniekiem, tikai jāvēlas un jāaudzē augs ar mīlestību, jārada tam piemēroti apstākļi," ir pārliecināta Grīviņa.
Ja ir vēlme mājas apstākļos izaudzēt banānkoku, LU Botāniskā dārza speciāliste, iesaka izvēlēties sugas ar mazāku augumu. "Viens no tiem ir banāns Musa acuminata. Vislabāk tas jutīsies gaišā, siltā vietā ziemas dārzā pie baseina.
Banāns jānovieto gaišā vietā, ziemā temperatūrai telpā jābūt vismaz +18...+21 grādi. Veģetācijas periodā tas bagātīgi jālaista un jāmēslo. Jāstāda lielos traukos barības vielu bagātā substrātā no velēnu, lapu trūdzemes, mēslotas kūdras ar grants piejaukumu ar pH 5,5 līdz 6,5, jāpavairo ar jauniem dzinumiem," viņa stāsta.
Arī banānus jāsargā no kaitēkļiem, jo šos augus var bojāt tīklērces un bruņutis, ja telpā ir pārāk sauss gaiss un sēņu slimības - ja ir pārāk mitrs un vēss, norāda eksperte.
Kur iegādāties eksotiskus augus, kas Latvijā neiznīks?
"Var sacīt, ka eksotisko augu audzēšana Latvijā ir populāra, jo lielākā daļa mums pazīstamo krāšņo telpaugu dabā aug tropu un subtropu apgabalos. Puķu un dārzkopības veikalos sastopams plašs orhideju klāsts, kas krāšņumā pat pārspēj botānisko dārzu kolekcijas. Arī pasūtot augus pa pastu, ir iespēja papildināt savas eksotisko augu kolekcijas," norāda Valsts Augu aizsardzības dienesta speciālisti.
Tiesa, lielākā daļa eksotisko augu Latvijā nonāk no audzētavām, kas bāzētas Eiropas Savienības valstīs, nevis eksotiskās zemēs - galvenokārt tādēļ, ka Eiropā audzētie augi ir izturīgāki Latvijas klimatiskajos apstākļos.
"No valstīm, kas nav ES dalībvalstis stādāmo materiālu drīkst ievest tad, ja tam pievienots fitosanitārais sertifikāts, kas apliecina, ka augi ir pārbaudīti un tajos nav kaitīgo organismu, kas ES tiek uzskatīti par karantīnas vai īpaši bīstamiem organismiem. Daļu augu ir aizliegts ievest ES, daļu - aizliegts tikai no atsevišķām valstīm. Augu sugas, kas iekļautas CITES konvencijas pielikumos (piemēram, orhidejas), drīkst ievest vien tad, ja augi audzēti audzētavās (nedrīkst vākt savvaļā), turklāt tas jāapliecina ar dokumentiem.
Gadījumi, kad stādāmo materiālu ES ieved caur kādu no Latvijas robežpunktiem, ir reti," norāda dienestā. Cilvēki steidz ievest galvenokārt dekoratīvās puķes tālākai audzēšanai un tirgošanai podos, un puķu sīpolus nelielos daudzumos kolekcionāru vajadzībām.
Kā lielāko problēmu, kas saistīta ar eksotiskajiem augiem, VAAD speciālisti min to, ka Latvijā cilvēki bieži vien nezina, ka daļa populāru telpaugu, piemēram, dīfenbahijas un eiforbijas, ir indīgi. Arī cilvēku zināšanas par augu eksotisko izcelsmi esot niecīgas.
Eksotisko zemju kaitēkļiem Latvijā iedzīvoties grūti
Atbildot uz jautājumu, vai, ievedot no ārvalstīm eksotiskos augus, cilvēki Latvijā ievazā arī kādus eksotiskus kaitēkļus un slimības, dienesta speciālisti norāda - nevarētu teikt, ka tieši eksotiskie augi radītu lielākās briesmas. "Valsts mērogā bīstami organismi ir tie, kas dabā dzīvo līdzīgos klimatiskajos apstākļos un kaitē tām augu sugām, kas ir lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai nozīmīgas. Šādi kaitēkļi un slimības, nonākot jaunā vietā var strauji izplatīties, jo nav dabīgo ienaidnieku vai augiem nav izveidojušās pretošanās spējas. Eksotisko zemju kaitēkļiem šeit grūtāk iedzīvoties.
Bez karantīnas organismiem ir arī citi "parastie" kaitīgie organismi, kas individuālam kolekcionāram vai saimniecībai var nodarīt ne mazāk posta. Lai arī ES ir noteikumi par tirgošanai paredzētā stādāmā materiāla kvalitāti, ir pārbaudes un kvalitāti apliecinoši dokumenti, dažreiz gadās, ka līdz veikalam tomēr nonāk ar kādu slimību vai kaitēkli inficēts materiāls. Tāpēc ar tikko nopirktos augus, arī grieztos ziedus nevajadzētu novietot siltumnīcā, kur izvietota kolekcija vai pārdošanai audzējamie augi, bet labāk kādu laiku paturēt atsevišķi un pavērot, vai neparādās kādas nevēlamas pazīmes," iesaka VAAD.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
