Kā vēsta izdevums The Daily Mail, pensionētais advokāts Džons Moriss minējis velsieti Liziju Viljamsu kā patieso asiņaino Vaitčepelas slepkavību vaininieci. Viņš apgalvo, ka sievietei prātu aptumšojusi nespēja kļūt par māti, tāpēc viņa izgriezusi savu upuru dzemdes.
Lizijas vīrs bija karaliskais ārsts sers Džons Viljamss, kuru sākotnējā izmeklēšanā turēja aizdomās par vairāku sieviešu nogalināšanu.
Džons Moriss min faktus, ko citi eksperti uzskatījuši par mazsvarīgiem – proti, neviena no piecām nogalinātajām prostitūtām nebija izvarota. Vienas sievietes, Annas Čepmenas, personīgās mantas arī esot bijušas noliktas viņai blakus "sievišķīgā veidā."
Moriss grāmatu Jack The Ripper: The Hand Of A Woman (Džeks Uzšķērdējs: ar sievietes roku) uzrakstījis kopā ar savu nu jau mirušo tēvu Baironu Morisu. Abi pētnieki bija izskatījuši tūkstošiem medicīnisku un juridisku dokumentu, izveidojot pārliecinošu viedokli, ka patiesā slepkava bijusi Lizija.
"Ir daudz sieviešu – slepkavu. Bet diemžēl šāda doma ir nepieņemama daudziem tradicionālu teoriju piekritējiem," Moriss atzina intervijā laikrakstam The Birmingham Mail. "Nav nekādu šaubu, ka Uzšķērdējs bija sieviete. Tā kā visi tic, ka slepkava bija vīrietis, visi fakti, kas norāda uz sievieti, vienmēr tikuši ignorēti."
Uzšķērdējs 1888. gadā veica piecus asiņainus uzbrukumus. Upures – Mērija Enna Nikolsa, Ennija Čempmena, Elizabete Straida, Ketrīna Edousa un Mērija Džeina Kellija – visas bija Īstendas prostitūtas.
Trīs sievietēm bija izgrieztas dzemdes, kas, pēc Morisa domām, ir svarīgs fakts. Viņš apgalvo, ka 1850.gada 7. februārī dzimušajai velsietei Lizijai nevarēja būt bērnu un viņa kļuva ar to tik apsēsta, ka nolēma atriebties tām, kurām tiem varēja būt.
Moriss arī norāda uz šādiem faktiem:
• neviena no sievietēm nebija izvarota;
• Čepmenas lietas bija noliktas viņai blakus, kā rakstīja prese, tipiski sievišķīgā veidā;
• asins peļķē blakus Ketrīnas Edousas līķim tika atrastas trīs mazas sieviešu apavu podziņas;
• Mērijas Kellijas kamīna pelnos tika atrastas sieviešu apģērba atliekas – tās neviens neatpazina kā viņas īpašumu.
Džons Moriss arī uzskata, ka ir atklājis iemeslu, kāpēc slepkavības beidzās tieši ar Mērijas Kellijas nogalināšanu – viņas vīram esot bijusi mīlas dēka ar šo sievieti. Drīz pēc asiņainajiem notikumiem Lizija pārcietusi nervu sabrukumu. Viņa nomira 1912. gadā, un viņa nekad nav tikusi nopratināta par slepkavībām.
Citi iespējamie Džeka Uzšķērdēja slepkavību veicēji
Roberts Manns. Vēsturnieks Mejs Trouvs norāda uz morga darbinieka Roberta Manna iespējamo saistību ar tām. Viņam bija zināšanas anatomijā, dzīvoja netālu un nāca no nabadzīgas ģimenes. Pirmie divi upuri, Pollija Nikolsa un Ennija Čepmena, tika aizvestas tieši to šo morgu.
Princis Alberts Viktors. Viņš varēja nogalināt šīs sievietes, jo viņa psihisko veselību ietekmēja sifiliss. Šādu hipotēzi 1970. gadā izteicis doctors Tomass Stouvells.
Montegjū Džons Druits. Druits bija advokāts, pret kuru radās aizdomas, jo viņš izdarīja pašnāvību pēc pēdējās slepkavības. Tomēr viņš dzīvoja Kentā – un lielākā daļa vēsturnieku ir vienisprātis, ka slepkava dzīvoja netālu no Vaitčepelas.
Tomass Neils Krīms. Krīms bija ārsts, kas specializējās abortu veikšanā. 1892. gadā viņu pakāra par vairākām Londonā veiktām slepkavībām, un viņa pēdējie vārdi esot bijuši: "Es esmu Džeks…"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
