Foto: AFP/Scanpix
Skaistums ir gaistošs. To var attiecināt ne tikai uz cilvēku sejām, bet arī dabas un cilvēku veidojumiem.Tāpēc "Delfi Ceļojumi" aicina doties uz vietām, kuras, iespējams, tuvāko gadu vai desmitgažu laikā mūsu acīm vairs nebūs apskatāmas.

Maldīvu salas

Foto: DELFI Репортер

Šis aptuveni 1200 salu kopums un valsts lēnām grimst Indijas okeāna ūdeņos. Maldīvija ir pasaulē zemākā valsts, jo tās vidējais augstums virs jūras līmeņa sasniedz vien 1,5 metrus un pašā augstākajā punktā – 2,3 metrus. Ja globālās sasilšanas izraisītā okeānu ūdens līmeņa celšanās turpināsies, šī valsts būs pati pirmā, kas nonāks okeāna dibenā.

Venēcija

Foto: AP/Scanpix

Arī šī pilsēta pievienojas grimstošo objektu pulkam. Tiek lēsts, ka Venēcijas grimšanas ātrums ir ap 2 milimetriem gadā. Lai arī tas vēl nenozīmē, ka šodien pat ir jāsteidz iegādāties aviobiļetes uz Venēciju, pilsētas nākotne tomēr nerādās īpaši gaišās krāsās. To apdraud arī ūdens līmeņa celšanās jūrā un lielie plūdu draudi.

Alpu kalnu ledāji

Foto: DELFI Aculiecinieks

Globālā sasilšana nav žēlojusi arī vienu no Eiropas iespaidīgākajām kalnu grēdām. Alpu kalnu ledāji lēnām, bet nenovēršami kūst. Ir aprēķināts, ka līdz 2050. gadam pazudīs visi skaistie kalnu ledāji. Līdzīgas problēmas ir novērojamas visā pasaulē – ledāji kūst arī Patagonijā, Himalajos, Arktikā un daudz kur citur.

Sahāras rajoni

Foto: NASA

Tiek lēsts, ka Sahāra tuksnesis, kas ir pasaulē lielākais, izplešas ar ātrumu aptuveni 800 metri mēnesī. Apvienotās Nācijas ir aprēķinājušas, ka šādos tempos līdz 2025. gadam izzudīs divas trešdaļas Āfrikas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Neauglīgi smilšu lauki pamazām "apēd" Sahāras tuvējos rajonus.

Lielais Barjerrifs

Foto: AFP/Scanpix

Bangladeša


Šī nelielā Dienvidāzijas valsts atrodas īpaši neizdevīgā vietā. Bangladeša atrodas vairāku lielu upju satekas vietā un lielākoties tās augstums virs jūras līmeņa ir mazāks par 12 metriem. Šo valsti apdraud arī lielas vētras un musoni, tādēļ tā ir īpaši jūtīga pret klimata pārmaiņām. Ja ūdens līmenis okeānā celsies kaut tikai par 1 metru, zem ūdens pazudīs aptuveni puse no visas Bangladešas teritorijas.

Nāves jūra


Uz Izraēlas un Jordānijas robežas esošais sālsūdens ezers drīz varētu sarauties līdz maza dīķa izmēriem. 2011. gadā ūdens līmenis Nāves jūrā nokritās pat par 1,5 metriem. Rūpnieciskos un lauksaimniecības nolūkos ūdens lielos apjomos tiek ņemts gan no Nāves jūras, gan no Jordānas upes, kas ir tās galvenā barotāja. Pēdējo 30 gadu laikā ezera krasti ir atkāpušies par vairāk kā 1,5 kilometriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit