Tas nu bija redzami un jūtami par daudz. Tāpēc šogad pirmo reizi vēsturē tika noteikts limits – 20 000 dalībnieku – un ieviestas biļetes.
Šis ir manas draudzenes Anitas stāsts.
Samaksā par ieeju jau laikus!
Internetā piedāvā biļetes plašā cenu diapazonā – komplektā gan ar transportu uz/no Valensijas, gan ar paelju un vīnu, gan ar afterpārtiju, gan speciālo Bunjolas Tomatinas krekliņu. Mēs, Valensijā ieradušies cīņaskārie latvieši, atstājam biļešu iegādi uz pasākuma priekšvakaru un tad... bezcerīgi noskatāmies, kā mazcenas biļešu skaits Tomatinas mājaslapā mūsu acu priekšā sarūk līdz nullei, jo ieiet pārdošanas sistēmā nez kāpēc neizdodas. Taču daži no grupas aizbrauc līdz Bunjolai un par 10 eiro gabalā sapērk biļetes visiem, izstāvējuši rindu turpat uz vietas.
Ģērbies drēbēs, ko nav žēl izmest
Pazīstamie spāņi mani brīdina, ka uz Bunjolas pasākumu kājās nedrīkst vilkt iešļūcenes, jo tās noteikti pazudīs. Mugurā savukārt vēlamas drēbes, ko nevar viegli noplēst. Iepriekšējos gados cīnītāju pulkā bijuši neģēļi, kas izklaidējušies, atstājot meitenes plikas, – ja nevarējuši apģērbu noraut tāpat, tad tas sagriezts. Šoreiz gan neko tādu nemanījām, tomēr ierasties uz cīņu peldkostīmā nav prātīga ideja. Turklāt kā gan spēsiet novērtēt Tomatinas efektu, ja būsiet pažēlojis baltas drēbes?
Par tevi parūpēsies
Vietējie izmanto pasākumu, lai iedzīvotos no trakajiem tūristiem: ieliņās redzamas gan novietnes, kur drošā uzraudzībā atstāt somu un pieglabāt maiņas drēbes (netīrā apģērbā vai pusplikus jūs sabiedriskajā transportā neielaidīs), gan plaši stendi ar peldubrillēm, vienreizlietojamiem mitrumizturīgajiem fotoaparātiem un speciālajiem Bunjolas krekliņiem. Pēc kaujas garas netīreļu rindas stāv rindā uz mazgāšanos pie vīriem ar ūdens šļūtenēm uz viena vai otra ielas stūra. Stāsta, ka esot pieejamas arī dušas. Taču prātīgākie cilvēki jau laikus noklājuši savas mašīnas sēdekļus ar plēvi, lai varētu rāmā garā doties prom un ar visām drēbēm izpeldēties jūrā.
Izvēlies savam cīņassparam piemērotāko vietu
Dievs kaut ko ir sajaucis. Dušu no debesīm mums vajadzēja PĒC Tomātu kaujas, ne pirms! No rīta līst, un +18 grādos tas nudien nav nekas patīkams. Bet tad jau pilnīgi vienalga, ka arī vietējie no saviem balkoniem uzlej pa kādai ūdens šaltij tiem, kas sapulcējušies Tomātu kaujas ielā, – kaismīgākie savas vietas ieņēmuši jau no pulksten sešiem. Tie, kas ierodas īsi pirms 11.00, spiesti palikt netālu no izejas.
Un tad jau kaujas placī iebrauc pirmā mašīna! Ik pa brīdim tā apstājas, lai izgāztu ielas vidū pa tomātu čupai, un sākas nevaldāma mētāšanās uz visām pusēm. Noteikumi paredz, ka tomāts pirms mešanas jāsaspiež, bet dabūt zilu aci no kāda nesaprātīga tipa raidīta vesela sarkanā augļa ir nieka lieta. Tad nu lielākā dilemma ir – vai sargāties aiz aizsvīdušām peldubrillēm, vai raut tās nost, lai izbaudītu pasākumu ne tikai ar sajūtām, bet arī vizuāli?
Tiem, kas stāv tuvāk tam kaujaslauka galam, pa kuru iebrauc mašīnas, un tiem, kas ielas vidū, tiek ne pa jokam. Kuslākie var tverties uz ietves pie māju sienām, taču šā vai tā arī tur visi grābj pa asfaltu izšķīdušo tomātu pastu un krāmē kaimiņiem uz galvas. Ik pa laikam kāds aizdomīgi smirdīgs tomāts trāpa arī pa muti.
Mašīnas ar tomātu kravu brauc cita pēc citas, un jezga kļūst aizvien skaļāka, aizrautīgāka un netīrāka: tomātiem pilni mati, tomāti aiz ausīm, sabāzti dekoltē, bikses slapjas, apavi slīd pa sarkano žļurgu, visapkārt spāņi, franči, japāņi, latvieši, krievi, pa gaisu aizlido arī daža laba čība vai krekliņš, līdz visbeidzot, starp pūļa auriem knapi dzirdams, atskan beigu signāls. Šī cīņas stunda tavā dzīvē ir beigusies.
Ar laimes hormona devu
Notomātotais pūlis, smaidīdami līdz ausīm, plūst uz izeju. Dažs labs paliek, lai censtos atrast pazaudēto viedtelefonu vai iešļūcenes. Vai arī lai izvārtītos pusmetru dziļajās tomātu sulas peļķēs. Garastāvoklis pacilāts, jo ķermenis ir dabūjis savu serotonīna devu no intensīvām fiziskām sajūtām un tikpat intensīvas komunikācijas. Āda jūtas laimīga, jo palutināta ar kosmētisko masku, kādu nenopirkt veikalā.
Un, protams, tev tagad ir pilnīgi jauna pieredze.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
