Foto: Publicitātes foto
Bez šaubām, pārsteigt šodienas pieredzējušos tūristus nav tas vieglākais uzdevums. Viņi pabijuši safari Tunisijā, niruši ar akvalangiem Ēģiptē, makšķerējuši Turcijā un noteikti redzējuši simtiem citu labumu, daudzus no kuriem pat dēvē par pasaules brīnumiem.

Tāpēc šodien tūristiem ir vajadzīgs ekskluzīvs piedāvājums, kas aizrauj elpu un atstāj daudz vairāk iespaidu nekā tādas atmiņas kā "jā, arī es tur esmu bijis..." Viss liecina par to, ka šāda neparasta tūrisma nišu ieņems mazas pilsētas, kurām iepriekš izlutinātie tūristi nepievērsa uzmanību. Viena no tādām vietām ir Krievijas Pleskavas apgabala pilsēta Ostrova.

Savu tūrisma "rozīnīti" Ostrova ieguva liktenīgas sagadīšanās pēc. To palīdzēja atklāt alternatīvs skatījums uz pilsētas tūrisma attīstību, ko palīdzēja nodrošināt Apvienotais reģionālais tehniskais sekretariāts sadarbībai ar Eiropas Savienību (ARTES) - sabiedriska organizācija, kuru salīdzinoši nesen izveidoja vairākas Latvijas un Krievijas pašvaldības, lai veicinātu abu valstu reģionālo pilsētu sadarbību.

Izbaudīt eksotiku ar pilnu krūti

Tā nu sanācis, ka Ostrova jau sen piesaista kinematogrāfu uzmanību, kuri meklē savām filmām atbilstošas ainavas. Dažas no pazīstamākajām Ostrovā tapušajām filmām ir tādas kā, piemēram, "Savējie" ("Свои") kas veltīta Otrā pasaules kara tēmai, komēdija "Stingrā režīma brīvdienas" ("Каникулы строгого режима") un ar atpūtas tradīcijām "krievu stilā" piesātinātā, slavenā mednieku stāstu ekranizācija "Nacionālās medību īpatnības" ("Особенности национальной охоты"). Viena no šīs filmas spilgtākajām epizodēm, kad caur lidmašīnas lūku tiek iekrauta govs, filmēta tieši Ostrovas militārajā lidlaukā "Veretje".

Starp citu, minētās epizodes filmēšanā piedalījās veselas trīs govis, kuru savstarpējo līdzību grimētāji panāca ar parastas guaša krāsas palīdzību. Ar to uz govīm tika zīmēti raksturīgie plankumi. Vēl vairāk, vienai no ragainajām aktrisēm drīz vien pēc kinolentes filmēšanas noslēguma piedzima teliņš, kurš tika nosaukts par Lidotāju. Gan pati filma, gan tās tapšanas vēsture ir mūžam nenovecojošu joku un stāstu izlase, kas atspoguļo krievu mentalitāti un mūsdienu kultūru.  

Pašlaik Ostrovā sācies aktīvs darbs pie jauna tūrisma produkta izveides "Nacionālo medību īpatnību" stilā, kas varētu tikt veltīts otrajai desmitgadei kopš filmas iznākšanas uz ekrāniem. Spārnoto izteicienu ziņā "Nacionālās medību īpatnības rudenī" ("Особенности национальной охоты в осенний период") (tieši tāds ir filmas pilnais nosaukums) var sacensties pat ar tādām leģendārām kino lentēm kā "Operācija "I" un citi Šurika piedzīvojumi" ("Операция "Ы" и другие приключения Шурика") un "Likteņa ironija jeb vieglu garu!" ("Иронией судьбы, или с легким паром!"). Tas liecina, ka šo filmu skatītāji iemīļojuši, līdz ar to tā ir un paliks aktuāla arī turpmāk.

Saskaņā ar jaunā Ostrovas tūrisma organizatoru ieceri par galvenajiem maršruta punktiem kļūs apkārtnes apskate, kur tika uzņemta filma, medības vai makšķerēšana Pleskavas apgabala mežos un ūdenskrātuvēs, kā arī sirsnīga pasēdēšana pie ugunskura, protams, baudot tikko pagatavotu medījumu vai zivis.

Kopēji šādu atpūtu var raksturot ar viena filmas varoņa vārdiem "Neesmu ienaidnieks savai veselībai, kulturāli atpūsties protu!". Šis maršruts nekļūs masveidīgs, tiks uzņemtas tikai nelielas grupas, lai saglabātu tā ekskluzivitāti un dotu iespēju katram viesim pilnā mērā izbaudīt krievu stila medību un makšķerēšanas eksotiku.

Šīs un citas idejas izskanēja organizācijas ARTES rīkotajā konferencē Ostrovā "Starptautiskais tūrisms kā reģionālās attīstības faktors", kurā piedalījās Latvijas pašvaldību un biznesa vides pārstāvji, kā arī Latvijas konsule Pleskavā Irēna Putniņa.

Sava Slavas aleja

Zīmīgi, ka Krievijas vidienes pilsētiņa Ostrova ar 25 000 iedzīvotāju ir neraksturīgi bagāta ar apskates cienīgiem objektiem un vietām. Vai varat iedomāties, ka te ir sava "Slavas aleja" ar izcilu Krievijas sportistu un kinozvaigžņu plaukstu nospiedumiem?! Aleja tika atklāta par godu tam, ka slavenības patiesi bieži viesojas pilsētā. Piepilsētas sporta bāzē "Jaunība" trenējas un atpūšas slēpotāji un biatlonisti no visas plašās Krievijas. Tāpēc pilsētas "Slavas alejā" ir divas piemiņas zīmes - ar to olimpiešu vārdiem, kuri "Jaunībā" gatavojušies savām galvenajām uzvarām, un ar Ostrovā dzimušā populārā aktiera Vasīlija Merkurjeva bareljefu.

Savu pašreizējo nosaukumu Ostrova ieguva no neparastā izvietojuma starp Veļikajas upes divām gultnēm. Ar šīs upes labo un kreiso krastu Ostrovu savieno gaisa tilts, kura atklāšanā 1853. gadā piedalījās pats Krievijas cars Nikolajs I. Jāpiezīmē, ka tieši šis ķēžu tilts ir valstī senākais šāda veida inženierzinātņu konstrukcijas piemineklis, kas saglabājies līdz pat šai dienai.

Vēl pilsētiņa slavena ar savu muzeju "Staļina līnija", kurā visu var ne tikai apskatīt, bet arī pataustīt un pat pielaikot. Tikai no šejienes var atvest piemiņas foto, kas tapis pie retro automobiļa stūres vai vācu virsleitnanta mundierī. Pilsētā darbojas arī Pestītājas Kazaņas Dievmātes Simanskas sieviešu klosteris un vairāki dievnami.  

Divpusējs process

Vietējie iedzīvotāji savu pilsētu raksturo kā pietiekoši klusu un mierīgu. Šeit godā vēsturi un tradīcijas. Neskatoties uz Eiropas tuvumu, Ostrova ir vieta ar īstu krievu dvēseli. Bet tādas autentiskas vietas ir retums vien dažu simtu kilometru rādiusā no Eiropas vadošajām galvaspilsētām.

"Saprotot šo savu neapstrīdamo priekšrocību, Ostrovas iedzīvotāji ir nolēmuši aktīvi virzīt savu pilsētu uz Eiropas, un jo īpaši tās tuvāko valstu, tūrisma tirgu. Tostarp arī Latviju. Saņemot atsaucību no eiropiešiem, šeit ir sācies darbs pie ekskluzīvu tūrisma maršrutu izstrādes pēc pilsētā uzņemto filmu motīviem. Nešaubos, ka nākotnē viņi apspēlēs arī kara un kultūrvēsturiskās tēmas," uzskata Ostrovā nesen notikušās tūrisma konferences organizators, ARTES prezidents Aleksejs Rusakovs.

Savukārt Ostrovas rajona administrācijas vadītājs Pāvels Miščenkovs apgalvo, ka starptautiska tūrisma attīstība pašlaik ir prioritāte vietējās pašvaldības darbā. Par šīs konferences dalībniekiem kļuva arī Latvijas pašvaldību - Gulbenes, Smiltenes, Rūjienas un Pārgaujas novadu domes pārstāvji, kuri augstu novērtēja piedāvāto tūrisma pakalpojumu kvalitāti un unikalitāti. Tāpēc visdrīzāk tieši Ziemeļlatvijas iedzīvotāji būs pirmie eiropieši, kas izbrauks un aplūkos Pleskavas apgabalu.

Tikmēr starptautiskā tūrisma attīstību Ostrovā saprot kā divpusēju procesu. Konferencē "Starptautiskais tūrisms kā reģionālās attīstības faktors" piedalījās arī Latvijas Republikas konsule Pleskavā Irēna Putniņa. Viņa klātesošajiem apliecināja, ka diplomātiskās pārstāvniecības darbinieki ļoti operatīvi izskata Krievijas iedzīvotāju iesniegumus, kuri vēlas apmeklēt Latviju, jo īpaši saistībā ar īstermiņa tūrisma pasākumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!