Pēc Slovēnijas Zinātņu akadēmijas Zinātniski pētnieciskā centra docenta Ivana Spradžca vārdiem, viņa komanda abas pilsētas atklājusi jau aprīlī, bet tikai tagad plašākai sabiedrībai nodots pilsētu apraksts un dažas fotogrāfijas.
Abas pilsētas - Lagunitu un Tamčenu - zinātnieki atklājuši, kad pētījuši Jukatanas pussalas reģiona aerofotogrāfijas.
Katrā pilsētā tika atrastas gan pilīm līdzīgas celtnes, gan lieli laukumi, gan arī piramīdas (lielākā no tām sasniedz 20 metru augstumu). Tāpat zinātnieki atraduši fasādi ar vārtiem briesmoņa rīkles formā, kas, visticamāk, bija galvenā ieeja pilsētas centrā.
Speciālisti lēš, ka šīs abas pilsētas savus ziedu laikus piedzīvojušas vēlīnajā klasiskajā periodā (mūsu ēras 600. līdz 1000. gads).
Zinātnieku komanda izpētījusi 10 līdz 12 hektāru lielu teritoriju apkārt katrai pilsētai, jo, pēc viņu domām, vismaz tik lielas bija šīs pilsētas.
Pagājušajā gadā Spradžcs jau atklāja vienu nedaudz mazāku maiju pilsētu Čaktunu, kas atrodas 10 kilometrus uz ziemeļiem no jaunatklātās Lagunitas, un viņš ir pārliecināts, ka tuvākajā apkaimē noteikti ir vēl daži desmiti neatklātu pilsētu.
Maiju impērija ir sena civilizācija, kas sākotnēji dzīvoja mūsdienu Gvatemalas tropiskajos reģionos. Tā bija viena no Mezoamerikas - Meksikas un Centrālamerikas - pamattautu dominējošajām sabiedrībām.
Līdz spāņu iekarojumiem XVI gadsimtā maiju civilizācija valdīja lielā kontinenta daļā, savas attīstības apogeju sasniedzot mūsu ēras sestajā gadsimtā, bet senākās liecības par maiju kultūras pirmsākumiem tiek datētas ar 1800. gadu pirms mūsu ēras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
