Fotogrāfijā redzams putekļu un gāzes disks, kura centrā ir zvaigzne HL Tau, kas vēl nav miljons gadu veca. Tā atrodas Vērša zvaigznājā 450 gaismas gadu attālumā no Zemes. Diskā redzami tumši gredzeni, kur sākušas veidoties jaunās planētas.
Fotogrāfiju bija iespējams uzņemt, pateicoties ALMA uzlabojumiem, kas darbojas no šī gada septembra. Attēls uzņemts, izmantojot daudz lielākus viļņa garumus, kas tiek noteikts, salīdzinot signālu no vairākām citām antenām.
Zinātnieki izmēģināja jauno sistēmu, pavēršot to pret HL Tau. Tas sniedza iespēju aplūkot "protoplanētu disku" daudz detalizētāk nekā jebkad iepriekš.
"Manuprāt, tas ir fenomenāli," sacīja Oksfordas Universitātes astrofiziķe Apradžita Verma. "Tas parāda, cik aizraujoša būs ALMA. Tas būs izcils instruments."
"Mūsu līdzšinējās zināšanas par planētu veidošanos ir balstītas uz teoriju. Līdz šim tikpat detalizēti attēli tikuši veidoti tikai ar datorsimulācijas vai mākslinieka palīdzību," norāda Eiropas Dienvidu observatorijas ģenerāldirektors Tims de Zēuvs.
"Būtu sagaidāms, ka attēlā redzams viendabīgs disks," skaidro Verma. "Taču redzami vairāki gredzeni. Tumšākajās vietās no putekļiem un gāzēm veidojas jaunas planētas." Jaunu planētu veidošanās noris daudz ātrāk, nekā domāts līdz šim, teica Verma.
"Gredzenos radīsies planētas, asteroīdi un komētas. Zvaigznei attīstoties, viss atdzisīs un nosēdīsies. Būs vairāk individuālu objektu, tieši tāpat kā mūsu Saules sistēmā," skaidro zinātniece.
2011. gadā ALMA sāka darboties Atakamas tuksnesī Čīles ziemeļos. Tas ir ārkārtīgi spēcīgs radioteleskops, kura projektēšana un būve ilga desmit gadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
