Stounhendža Anglijā vienmēr bijis viens no mistiskākajiem un leģendām apvītākajiem veidojumiem, kura izcelsme zinātniekiem raisījusi ne mazums mīklu. Izdevums The Guardian šonedēļ vēsta, ka, iespējams, beidzot atklāts šī bluķu krāvuma lielākais noslēpums.
Stounhendža atrodas Viltšīras grāfistē aptuveni 130 kilometrus uz dienvidrietumiem no Londonas. Kā vēsta izdevums, jaunākā versija, kuru izteikuši arheologi un pētnieki, paredz, ka patiesībā akmeņu monuments sākotnēji atradies Velsas teritorijā un uz savu šī brīža atrašanās vietu nogādāts tikai 500 gadus vēlāk.
Līdz šim tika uzskatīts un pierādījumi liecināja, ka milzu klinšu bluķi uz Viltšīru nogādāti no Preseli klinšu kalniem, kas atrodas Velsas Pembrokšīras grāfistē - gandrīz 400 kilometru attālumā no vietas, kur šobrīd atrodas Stounhendža.
Beidzot atrasta konkrēta vieta, kur bluķi izkalti. Profesors Maiks Pārkers Pīrsons, kurš vada Stounhendžas izcelsmes izpētes grupu, pavēstījis, ka nesen netālu no Preseli kalniem uzieti klinšu atsegumi, kuros izkalti milzīgi caurumi. To izmēri liek domāt, ka tieši šeit sagādāts materiāls akmeņu krāvuma būvniecībai.
Tiesa, veicot sīkāku izpēti, zinātnieki saskārušies ar visai mulsinošu atklājumu - izgriezumi klintīs datējami ar 3400 līdz 3200 gadu pirms mūsu ēras. Savukārt agrākos pētījumos secināts, ka Stounhendža Viltšīrā parādījusies ne agrāk kā 3000 gadā pirms mūsu ēras.
Tas nozīmē, ka senajiem ļaudīm bija nepieciešami pat 500 gadi, lai bluķus nogādātu Viltšīrā. Zinātniekiem šāda versija likusies neticama, un tie pieļāvuši, ka, iespējams, Stounhendža vispirms uzcelta Velsā un tikai vēlāk nogādāta Anglijas teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
