Labi, ka piedzīvojums bija tik īss. Saruna ar Imantas hakeri Denisu Čalovski

"Pasaule gribēja, lai es būtu hakeris, tāpēc ieguvu ētiskā hakera sertifikātu," par notikumiem pirms aptuveni 10 gadiem saka tolaik par Imantas hakeri dēvētais Deniss Čalovskis. Par savu iesaisti slavenā "Gozi" vīrusa radīšanā viņš joprojām runā izvairīgi: "Šobrīd, man liekas, vispareizākais ir pieturēties tieši pie šīs teorijas. Ja es esmu devis savu vārdu, tādu apstiprinājumu, tad nav vairs ko noliegt. Un, ja jau tā esmu pateicis, tad droši vien tā arī bija." Ko Deniss dara pašlaik? Un kādas ir viņa atziņas par toreiz notikušo?

Deniss ir IT daļas vadītājs Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB), pēc atgriešanās no ieslodzījuma ASV ir ieguvis arī datu aizsardzības speciālista sertifikātu, kā arī ētiskā hakera sertifikātu. "Turpinu attīstīties kiberdrošības jomā, nosauksim to tā," viņš saka.

Uz jautājumu, kas īsti ir Imantas hakeris un kā viņš to redz, Deniss atbild, ka uz to nav viennozīmīgas atbildes: "Tajā laikā Amerikā tādus hakerus neuztvēra kā Imantas hakerus, bet kā krievu hakerus. Visi, kas dzīvoja postpadomju valstīs, bija krievu hakeri. Imantas hakeris laikam ir vairāk tēls Latvijai, Latvijas medijiem." Apzīmējumu "Imantas hakeris" Deniss saņēma 27 gadu vecumā. Kas notika? Viņš ir pārliecināts, ka liela nozīme gadījuma atpazīstamībā ir krāšņajai aizturēšanai, par ko arī daudz tika vēstīts medijos. "Visi notikumi bija Imantā, un tāpēc arī ir Imantas hakeris."

Runājot par apcietināšanas brīdi, Deniss saka: "Tajā brīdī es pat nesapratu, par ko. Tas bija liels šoks. Es nezināju, kas notiks tālāk, man arī bija pārsteigums, kad sapratu, ka tie cilvēki, kas atnāca, bija amerikāņi – runāja angliski."

Uz jautājumiem par to, kas tad īsti notika un vai viņš bija saistīts ar "Gozi" vīrusa uzlabošanu, Deniss arī tagad atbild izvairīgi: "Sāksim ar to, ka "Gozi" vīruss bija diezgan sarežģīta spiegprogrammatūra – varēja darīt visu ar datoru.