Foto: Shutterstock
"Nesen izšķīros no cilvēka, kam bija vairākas atkarības: alkohols, azartspēles. Tagad jūtos pazemota par to, kā varēju sev tik ilgi atļaut darīt pāri. Sākumā viņš mani pazemoja garīgi, vēlāk arī centās fiziski. Visu laiku zināju, ka esmu kopā ar cilvēku, kas nav manis vērts. Kā man piedot sev?" portālam "Delfi" jautā lasītāja.

Atbild psiholoģe - konsultante Iveta Gēbele

Ir ļoti grūti piedot to, ko mums ir nodarījuši citi cilvēki, sagādājot mums ciešanas, bet vēl grūtāk ir piedot sev, ja to esam pieļāvuši paši. Taču jāatceras, ka, ja vainojam sevi un nepiedodam, tad esam iekļuvuši upura lomas lamatās. Savukārt atbrīvojušies no lamatām esam tad, kad atsakāmies no sevis vainošanas un dusmām, piedodam sev.

Viņa svētība Dalailama ir teicis ļoti labus vārdus: "Mēs nekad nevaram iegūt mieru ārpasaulē, iekams nenoslēdzam mieru paši ar sevi." Jautājums, ko esat uzdevusi vēstulē, ir jautājums, kā noslēgt mieru ar sevi?

Cilvēkiem, kuri visās savās nelaimēs vaino pārējos, ir vieglāk dzīvot, tomēr diez vai viņi ir laimīgāki. Protams, ir vieglāk, jo ir ko vainot – ir, ko darīt. Savukārt tiem, kas saprot, ka paši vien ir savā dzīvē ielaiduši ciešanas, ka paši ir šajās lamatās iekļuvuši, ir grūtāk, bet viņiem ir lielākas cerības no šīm lamatām izkļūt. Taču tas notiks tikai tad, kad viņi piedos sev, pieņems savu dzīvi tādu, kāda tā ir bijusi, un nostāsies uz risinājuma ceļa, izdarīs lēmumu un teiks sev: "Pietiek, šodien es būšu savas dzīves saimnieks!"

Vienu pirmo soli jau esat spērusi, izšķīrusies, tātad jau esat parādījusi, ka varat uzņemties atbildību. Apsveiciet pati sevi! Tagad jāmācās spert nākošos soļus, lai neuzkāptu uz šī paša grābekļa atkārtoti.

Paskatieties uz savu dzīvi no malas, paskatieties kā filmā uz to sievieti, kura ir filmas galvenā varone. Paskatieties uz viņu ar mīlestību.

Paskatieties un piedodiet viņai, pasakiet paldies, ka viņa palika dzīva, ka izturēja, un palīdziet šai sievietei izprast to mācību, ko viņa ieguvusi, ko šī pieredze ir devusi. Apsveiciet viņu, paslavējiet par drosmi, jo daudzas sievietes tā arī neuzdrošinās pārraut atkarīgās un vardarbīgās saites. Palīdziet viņai, atbalstiet piedodot un ticot.

Jo ilgāk cilvēks sēž upura lomā, jo vairāk sevi vaino un žēlojas par piedzīvoto, jo vairāk tā iesūcas viņā, kļūst par viņa būtību. Uzdrīkstieties kāpt laukā no tās, un, jo ātrāk, jo labāk. Paskatieties uz sevi ar mīlestību, pieņemiet sevi, paskatieties uz savu pagātni ar cieņu. Tas atvērs durvis uz nākotni, uz atbildības uzņemšanos par savu dzīvi, un tālāk varēsiet veidot attiecības, kurās nebūs upura - varmākas lomu sadalījuma.

Lasītāju ievērībai: Lai saņemtu speciālista e-konsultāciju, lūdzu, nosūti savu jautājumu uz e-pasta adresi: sieviete@delfi.lv. Redakcija patur tiesības rediģēt teksta garumu un pareizrakstību, kā arī saglabāt vēstules autora anonimitāti. Šiem ieteikumiem ir tikai izglītojošs nolūks, un tie nevar aizstāt speciālista konsultāciju klātienē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!