Vecāki mēdz pārāk daudz runāt par pienākumu nepieciešamību bērniem. Lai viņi izaugtu emocionāli veseli, laimīgi un veiksmīgi, bērniem daudz vairāk no vecāku puses ir vajadzīgs uzmundrinājums, iedrošinājums un mierinājums, ko apzīmē ar vārdu "mīlestība", nevis "pienākumi", norāda Eiropas Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas ārstu asociācijas prezidente, profesore Gunta Ancāne.

Profesore min divus iemeslus, kāpēc vecākiem patīk runāt par bērnu pienākumiem: "Pirmkārt, vecāki vēlas paaugstināt savu komforta līmeni, daļu savu ikdienas pienākumu uzveļot ("uzticot") bērniem. Otrkārt, pieaugušajiem ir bail no apkārtējo nosodoša vērtējuma – ko teiks skolotāja, vecvecāki un draugi, kad bērns būs atteicies paklausīt bez ierunām. Jāatceras, ka mūsu galvenais uzdevums ir palīdzēt bērnam augt un attīstīties kā brīvai personībai, nevis padarīt viņu par citu (sākumā vecāku, vēlāk jebkura cita) sabiedrības locekļu vēlmju automātisku izpildītāju, bez savas gribas un spēkpilnas prasmes to aizstāvēt."

Mainīt pienākumus pret atbildību

Ja vecāki ir laimīgi, apmierināti, harmonijā ar sevi, jebkādu darbu dara ar atbildības izjūtu, tad bērns šo uzvedības modeli pieņems kā savējo. Protams, bērni, atkārtojot vecāku darbības, ne uzreiz kļūst veiksmīgi.
Gunta Ancāne

Prioritātes, alternatīvas un labais piemērs

Ir iespēja piespiest ar varu bērnu izlikties, ka viņš grib mācīties, bet, ja pašam vecākam nebūs zinātkāras attieksmes pret pasauli, tad to prasīt no bērna pēc būtības nav iespējams.
Gunta Ancāne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit