"Man ir migrēna!" šī frāze izskan ļoti bieži, bet ne vienmēr atbilst patiesībai. Tas ir tikpat raksturīgi, kā drūmu noskaņojumu nereti mēdzam nepamatoti saukt par depresiju. Galvassāpes mūsdienās ir ļoti izplatīta problēma, bet migrēna ir viens no to mokošākajiem veidiem, kas lēkmes laikā jebkuru cilvēku spēj burtiski paralizēt pat uz trim dienām. Konsultē ārsts algologs Guntis Iļķēns.
Migrēnai raksturīgs

Ir divu veidu galvassāpes. Vienu izraisa dažādas slimības, piemēram, saaukstēšanās, traumas, infekcijas, bet ir situācijas, kad viss cilvēkam ir vesels, tomēr sāp galva. Galvassāpes bez citu slimību simptomiem sauc par primārām. Pie tām pieder arī migrēna, kur lēkmes atkārtojas vidēji reizi mēnesī. Statistikas dati liecina, ka no šīs neiroloģiskās slimības dzīves laikā cieš 10-15% pasaules iedzīvotāju. Lai gan procentuāli migrēna plašāk izplatīta sieviešu vidū, tā tikpat smagi skar arī vīriešus.

Migrēnas galvenais cēlonis ir iedzimtas pārmaiņas atsevišķos nervu regulācijas centros un asinsvadu sieniņās, kas atšķirīgi reaģē uz ikdienas dzīves ritma pārmaiņām. Ja kāds no tuvākajiem radiniekiem slimo ar šo slimību, tad ļoti iespējams, ka arī tev var parādīties simptomi. Vairumā gadījumu tā parādās bērnībā, pusaudžu vecumā vai līdz 25 gadiem, bet nav izslēgti arī citi varianti.

Migrēnai raksturīgi priekšvēstneši, ko sauc par auru. Tuvojoties lēkmei, vispirms sašaurinās asinsvadi, kas izpaužas kā spazmas. Tai mirklī var novērot savādas sajūtas sejā, acu priekšā var rādīties gaismas apļi, punkti, ņirboņa, tirpt roka vai kāja. Šis process ilgst no dažām minūtēm līdz pusstundai. Daļai migrēnas slimnieku šie priekšvēstneši izpaliek. Pēc tam smadzenēs izdalās dažādas ķīmiskas vielas un asinsvadi atslābst. Asinsvadu sieniņa iespiežas un sākas pulsējošas galvassāpes, kas ilgst no četrām līdz pat 72 stundām. Parasti tās ir vienpusējas (skar vienu galvas daļu), bet gadās arī izņēmumi. Var būt slikta dūša un vemšana, jo tiek kairināti arī nervu vemšanas centri.

Kas izraisa migrēnas lēkmes

  • Stress, pārslodze, pārdzīvojumi.
  • Visdažādākās pārmaiņas – sākot ar personisko dzīvi, ēšanas paradumiem, beidzot ar laika apstākļiem.
  • Mazkustīgs un neveselīgs dzīvesveids (arī smēķēšana).
  • Ir virkne pārtikas produktu, kas var izsaukt šo procesu, piemēram, šokolāde, vīni, jo to sastāvā ir vielas, kas kairina nervu galus. Nopietni jānoskaidro dažādas alerģijas pret pārtikas produktiem – var neuzmesties pumpas, bet sākties lēkme (arī jebkuram citam cilvēkam alerģijas dēļ var sāpēt galva).
  • Dažādi redzes un dzirdes kairinātāji – spilgta gaisma, televizora vai datora ekrāns, pēkšņs vai ilgstošs troksnis.
  • Arī spēcīgas smaržas.
  • Hormonālas pārmaiņas pirms vai pēc menstruācijām.
  • Kā noskaidrot, vai ir migrēna

    Ja bieži sāp galva, svarīgi ir neuzsākt pašārstēšanos, bet noskaidrot to patieso iemeslu, varbūt ir, piemēram, saspringuma galvassāpes. Migrēnai ir atšķirīga ārstēšanas taktika, veidi un zāles, tā ka parastie medikamenti var nepalīdzēt.

    Galvassāpes ir problēma, kur bieži, nepareizi rīkojoties, var rasties komplikācijas. Viena no tām – nespecifisko medikamentu (piemēram, paraceptamola vai ibuprofēna) izraisītas galvassāpes. Citu sāpju gadījumā šādu fenomenu nenovēro. Ja ļoti bieži, tas ir, vismaz trīs reizes nedēļā, lieto pretsāpju zāles, tās kļūst par sāpju izraisītājām. Tad galva sāp tikai tāpēc, ka nav iedzerta kārtējā medikamenta deva. Migrēnas pacientam tas nozīmē ne vien lēkmes, bet arī pastāvīgas galvassāpes to starplaikos. Bieži vien, kad šo pieradumu izārstē, sāpes vairs nerodas, un izrādās – cilvēkam nemaz nav bijusi migrēna. Tāpēc labāk, pirms sevi ārstē pati, dodies pie speciālista.

    Par migrēnu var runāt, kad ir bijušas divas tai raksturīgas lēkmes ar to konkrētajām pazīmēm. Ja ieslēdzies tumšā, klusā istabā, tevi tracina ikkatrs mazākais troksnis vai spoža gaisma, guli ar slapju dvieli uz galvas, pirms tam esi novērojusi priekšvēstnešus jeb auru, tad tev ir migrēna. Ja cilvēks saka, ka sirgst ar šo slimību, bet tikai mazliet samazina darbošanos vai mirklīti paguļ un pēc brīža ceļas un ir gatavs darbam, tad tas liek domāt, ka tā vis nav un pie vainas ir kāds cits galvassāpju veids. Migrēna tiešām simtprocentīgi atrauj no normālas ikdienas dzīves, jo jebkuras fiziskas aktivitātes pastiprina sāpes, bet par garīgu darbu vispār nevar būt ne runas.

    Ko darīt?

    Vispirms vari apmeklēt ģimenes ārstu. Ja ir klasiski simptomi, tad skaidrs – tā ir migrēna. Ja nav pārliecības par diagnozi, Latvijā pieejami arī sāpju terapeiti jeb algologi, kuri pamatīgi izmeklēs, noteiks diagnozi un piemēros attiecīgi tev vajadzīgu ārstēšanu. Šī nozare ir sertificēta, un gandrīz katrā rajonā atrodas pa vienam speciālistam. Vari meklēt palīdzību arī pie neirologa. Gan kāds no viņiem tev noteikti spēs palīdzēt!

    Ārstēšana

    Kad diagnoze ir noteikta, jāsāk ārstēties. Ar migrēnu jāmācās sadzīvot, jo no tās pilnībā nevar atbrīvoties. Galvenais uzdevums – panākt, lai lēkmes atkārtojas pēc iespējas retāk un nav tik spēcīgas. Ļoti retas tās būtu tad, ja, piemēram, atkārtojas divas reizes gadā.

    Ārstēšanās noris tā:

  • lēkmju biežuma samazināšanai vispirms jāizvērtē dzīvesveids. Jāpanāk, lai ikdienā ir mazāk svārstību, uztraukumu, stresa situāciju. Jāievēro visi veselīga dzīvesveida pamatprincipi – pastaigas svaigā gaisā, vingrošana, veselīgs uzturs, nervu sistēmas relaksācija;
  • svarīga ir arī psiholoģiskā un psihoterapeitiskā ārstēšanās. Stress visbiežāk ir mūsu pašu radīts. Tikai katra pati izšķiram, par ko uztraukties. Nav viegli sevi kontrolēt, un ne visi to var izdarīt, tāpēc vēlams vērsties pēc palīdzības pie kāda no nosauktajiem speciālistiem. Ja būsi nosvērta un mierīga, pratīsi atpūsties, nebūs iemesla lēkmei;
  • ja izpilda visus iepriekšminētos kritērijus, bet vēl neizdodas panākt vēlamo rezultātu, tad ir pieejami īpaši tam paredzēti medikamenti. Tos lieto, ja lēkmes ir ļoti stipras un atkārtojas vairāk par četrām reizēm mēnesī. Turklāt katram gadījumam individuāli ārsts nozīmē vajadzīgā stipruma zāles. Jāpiebilst, ka īstā medikamenta atrašana prasīs gan laiku, gan pacietību, bet tas noteikti būs šo pūļu vērts;
  • kad sākusies lēkme, īpaši svarīgs nosacījums un labāka rezultāta garants ir pēc iespējas ātrāka pretsāpju medikamenta ieņemšana. To iesaka darīt, tikko sajūtama aura. Galvenais, lai zāles iedarbojas strauji, tāpēc lieto, piemēram, ūdenī izšķīdināmas tabletes. Bieži ir vemšana, tāpēc jādomā arī par citādākiem zāļu ieņemšanas veidiem. Tās pieejamas arī svecīšu vai deguna pilienu formā;
  • ja lētākās un vieglākās pretsāpju zāles nelīdz, tad ārsts var nozīmēt kādu līdzekli no triptānu medikamentu grupas. Tie ir dažādi pēc iedarbības ilguma, stipruma un cenas, turklāt paredzēti tieši specifiskas migrēnas ārstēšanai. Šie medikamenti bloķē noteiktus receptorus, kas tiek kairināti migrēnas laikā, un spēj pārtraukt lēkmi. Noņem ne tikai galvassāpes, bet arī citus šīs slimības simptomus – sliktu dūšu, vemšanu, nepatiku pret trokšņiem un spožu gaismu. Triptāni lietojami tikai lēkmes laikā, starplaikos to darīt nedrīkst.
  • Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!