Foto: DELFI

Jautājums: Man ir 30 gadi. Nu jau daudzus gadus mokos ar diezgan smagām mēnešreizēm. Izteiktas ir gandrīz visas parastās pazīmes. Pēc pārbaudēm ārsts nekonstatēja nekādas problēmas, ieteica dzert daudz ūdens, pretsāpju un nomierinošos līdzekļus. Tie gan nekad nav īpaši līdzējuši un tāda nedēļa katru mēnesi man ļoti traucē gan darbam, gan pārējām aktivitātēm.

Šausmas pārņem jau iedomājoties vien, ka tuvojas šis periods. Man ir pastāvīgas attiecības, tomēr lietojam prezervatīvus. Esmu daudz lasījusi par to, ka ar hormonālo kontracepciju var atvieglot mēnešreizes. Neesmu sajūsmā par hormonālajiem preparātiem, tomēr lai atvieglotu sev šo periodu, būtu ar mieru mēģināt.

Neesmu dzemdējusi un pagaidām to darīt neplānoju, tāpēc ārsts uzreiz pateica, ka spirāli Mirenu lietot nevaru. Par visām citām iespējām man ir miglains priekšstats. Saprotu, ka, lai atrastu īsto līdzekli jāiet vien pašai pie ginekologa, bet pirms tam, labprāt uzzinātu vēl kāda speciālista viedokli - kuri preparāti varētu palīdzēt samazināt šīs problēmas, kā tie iedarbojas?

Varbūt ir iespējams kāds cits variants?

Atbild Dr. Nataļja Mošna ārstu prakse "Quartus" - tālr. 67271205 

Atbilde:
Labdien! Dismenoreja ir simptomu kompleks (nogurums, slikta dūša, vemšana, krampjveida sāpes vēderā, galvas sāpes, caureja,  meteorisms, krūšu jūtīgums vai sāpīgums, garastāvokļa maiņas, nervozitāte, sirdsklauves, sāpes mugurā, reiboņi), kas pavada sāpīgas menstruācijas. Diskomforts sievietei var ras­ties vienu-divas dienas pirms vai sāko­ties menstruācijām. Visstiprākās sāpes ir pirmajā dienā un parasti ilgst ne vairāk kā 48 stundas.

Dismenoreju iedala divās gru­pās: primārajā un sekundārajā. Primārās dismenorejas gadījumā nekonstatē patoloģiskas sa­slimšanas vai pārmaiņas maza­jā iegurnī. Sāpju un diskomforta cēloņi primārās dismenorejas gadījumā ir sievišķo hormonu (estrogēnu un progesterona) koncentrācijas straujas izmaiņas pirms menstruācijām un paaugstināta prostaglandīnu (biloģiski aktīvu vielu) sintēze un izdale, kas rada asinsvadu spazmas, lokālu skābekļa trūkumu audos un muskuļu šķiedru mikrokontrakcijas, paaugstina nervgalu jūtību pret citām sāpes ģenerējošām vielām. Dismenoreja ir izteikta visspilgtāk no 23 līdz 27 gadu vecuma. Sāpju stip­rums ar gadiem pakāpeniski pie­aug, taču tās nereti pavājinās pēc dzemdībām vai sasniedzot 27 gadu vecumu.

Risks ciest no dismenorejas ir lielāks sievietēm, kuru asinsradinieces (mātes, māsas) ar to slimojušas. Nereti no sāpīgām mēnešreizēm cieš nedzemdējušas sievietes, sievietes, ku­rām ir stipri sašaurināts dzemdes kakls vai kuras nedzīvo regulāru dzimumdzīvi. Sekundārās dismenorejas iemesls ir dažādas saslimša­nas (endometrioze, dzemdes mioma, olnīcu cistas, iekaisuma procesi mazajā iegurnī, ļaundabīgie audzēji) vai iedzimtas dzimum­orgānu patoloģijas (piemēram, nepareiza dzemdes guļa). Ja sieviete menstruāciju laikā pastiprināti jūt sāpes, noteikti jādodas pie ārsta, jo sāpes var būt arī augstāk minēto  saslimšanu pazīme. 

Jautājumā Jūs diemžēl neminējāt kādus izmeklējumus Jums veica ginekologs, tāpēc vēlos atzīmēt, ka viens no obligātajiem izmeklējumiem šājā situācija ir mazā iegurņa orgānu ultrasonoskopija. 
Primārās dismenorejas ārstēšanas iespējas ir individuā­las. Visbiežāk sievietēm tiek iz­rakstīti pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, spazmolītiskie līdzekļi, arī aspirīns. Pretsāpju, pretiekaisuma līdzekļi un aspirīns kavē prostaglandīnu veidošanos, tā­dēļ sāpju mazināšanai ir vispie­mērotākie. Medikamenti sie­vietei jāsāk lietot apmēram pie­cas dienas pirms menstruāciju sākuma. Labus sāpes mazināšanas rezultātus var panākt lietojot kon­tracepcijas tabletes, kas kavē olšūnas nobriešanu un mazina hormonālo disbalansu. Dismenorejas gadīju­mā sievietēm nereti palīdz arī progesteronu saturošas spirāles ievietoša­na dzemdes dobumā. 

Vairākas dienas pirms mens­truācijām un to laikā sievietēm vajadzētu ievērot noteiktu režī­mu un diētu - uzturā vairāk lietot kalci­ju, magniju, B grupas vitamī­nus saturošus produktus, censties sevi maksimāli saudzēt un atteikties no pastiprinātas fiziskas (tās laikā var pa­stiprināties asiņošana, sāpes un galvas reiboņi) un emocionālas slodzes. Kā arī, atslābināt muskulatūru ļoti labi palīdz masāža vai peldēšanas no­darbības.

Iesaku Jums pārrunāt ar ginekologu kādas sāpju mazināšanas metodes būtu vislabākās Jūsu gadījumā.

Lai Jums veicās! Ar cieņu, Nataļja Mošna.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!