"Es negribu par to dzirdēt…", "Es baidos par to runāt…", "Man nepatīk tas, ko redzu, tādēļ izlikšos, ka neredzu…" – šādi un daudzi citi vārdos vai tikai domās izteikti aizbildinājumi Latvijā raksturo lielākās sabiedrības daļas un nereti – arī pašu riska grupās esošo vai pat onkoloģijas pacientu attieksmi pret kolorektālo jeb zarnu vēzi. Jāpiebilst, ka zarnu vēzis ir ārstējams, ja to atklāj agrīnā stadijā.
Noslēdzoties martam, kas Eiropā tiek atzīmēts kā kolorektālā vēža mēnesis, Rīgas visdažādākajās vietās garāmgājējus un garām braucējus uzrunāja un sveicināja pulciņš mīmu, kas ielās bija devušies, lai atgādinātu ikvienam par pastāvošajiem riskiem savlaicīgi nepamanīt vai nereaģēt uz zarnu jeb kolorektālo vēzi. Ikviens mīms ir personība – ar tikai sev raksturīgiem vaibstiem, sev raksturīgu rīcību un tēla dzīvi. Gluži kā ikviens no mums. Mīmi arī simboliski atgādinājuši par anonimitāti un klusēšanu, kas apvij zarnu vēža problemātiku Latvijā, stāsta kampaņas organizatori. Tādēļ zarnu vēža pacientu un viņu atbalsta personu biedrība "EuropaColon Latvija", uzsver – ir jāsadzird un jāieklausās, ir jāsaredz un ir jārunā, lai mazinātu zarnu vēža triumfa gājienu un glābtu dzīvības.
Latvijā cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem, pieejams apmaksāts zarnu vēža skrīnings. Tāpat speciālisti aicina pievērst uzmanību savai ēdienkartei un izvairieties no kaitīgiem paradumiem, lai mazinātu saslimšanas risku. Savukārt, ja cilvēks jūt sāpes, tās nav jāpacieš un jāignorē zarnu darbības traucējumi vai iekaisīgas slimības, bet jādodas pie ārsta. "Atceraties arī par to, ka uzmanība jāpievērš savas ģimenes locekļu veselībai – vediniet skrīningu izmantot savus vecākus, atbalstiet savus draugus un nekaunieties runāt, saredzēt un ieklausīties," aicina biedrība.
Ielās uzrunātie pensionāri lielākoties atzinuši, ka par skrīninga iespējām pie ģimenes ārsta ir lietas kursā, bet, uzskatot šo tēmu par pārāk intīmu, lai par to sāktu runāt ar savu ģimenes ārstu, savu ģimeni vai dzīvesbiedru. Liela daļa mīmu uzrunāto gados jauno rīdzinieku un pilsētas viesu biedrībai "EuropaColon Latvija" pauda neziņu – vai viņu tuvinieki vai draugi, kuri ir riska grupas vecumā, izmanto pārbaudes un pietiekami rūpējas par savu veselību. Tāpat arī vairāki ielās satiktie cilvēki norādīja, ka ne vienmēr ģimenes ārsti ir atbalstoši - katram ārstam esot liels pacientu skaits, rindas pie ārsta garas, bet veltītais laiks konkrēta pacienta uzklausīšanai pārāk mazs.
Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kur zarnu vēža skrīninga rādītāji ir ļoti zemi, un iedzīvotāji ir kūtri izmantot pat valsts apmaksātās iespējas veikt savlaicīgas zarnu veselības pārbaudes. Savukārt pēdējā – 3. un 4. stadijā – atklāto gadījumu skaits Latvijā ir krietni augstāks nekā citās Eiropas valstīs. Novecojušas testa metodes, veselības problēmu ignorēšana, veselīga dzīvesveida nepraktizēšana un citi iemesli ir pamats tam, ka zarnu vēzis arvien straujāk izvirzās vadošajās pozīcijās starp onkoloģiskajām saslimšanām Latvijā.
Kolorektālais vēzis saglabā savu vietu onkoloģisko slimību nāves izraisītāju trijniekā visā Eiropā, tomēr Latvijā rādītāji ir vieni no satraucošākajiem. Saskaņā ar EUROCARE-5 datiem Latvija ir viena no piecām Eiropas valstīm, kur mirstības no onkoloģiskajām saslimšanām rādītāji ir visaugstākie. Kopā ar Latviju šajā pieciniekā atrodamas arī kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva, kā arī Bulgārija un Slovākija. Pasaulē ik gadu kolorektālais vēzis tiek diagnosticēts 1,4 miljoniem pacientu, no tiem Eiropā – 470 000, bet Latvijā – tie ir aptuveni 5000. Ik gadus pasaulē no kolorektālā jeb zarnu vēža mirst 694 000, no tiem 470 000 – Eiropā. Latvijā zarnu vēzis ik gadus paņem ap 700 dzīvību. Vēža pētnieki lēš, ka kolorektālā vēža diagnožu skaits pieaugs, pasaulē sasniedzot 2.4 miljonus jaunu gadījumu 2035. gadā.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija šo gadu pasludinājusi šo par Onkoloģiskās modrības gadu. Tā kā vēzis joprojām ir otrs izplatītākais nāves cēlonis Latvijā, šogad plānots uzlabot gan prevencijas pasākumus – skrīningu, veselīga dzīvesveida popularizēšanu un citus profilaktiskos pasākumus, gan pievērst uzmanību slimnieku ārstēšanai, medicīniskai un sociāli psiholoģiskai rehabilitācijai, kā arī citiem jautājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
