Dzīve pēc vakardienas jeb Ko vēža pacientēm nozīmē krūšu rekonstrukcija

Tomēr, šķiet, vienmēr ceļš apraujas brīdī, kad jārunā par to, kā palīdzēt tām sievietēm, kuru cīņai par izdzīvošanu un atveseļošanos bijusi nepieciešama pilnīga krūts noņemšana (mastektomija). Latvijā, atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm, netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet zaudējušas vienu vai abas krūtis. 

Visā pasaulē tūkstošiem sieviešu katru gadu veic krūts rekonstruktīvās operācijas un tas palīdz viņām atgriezties normālā dzīves ritmā. Jāsaprot, ka atgūt sievišķīgu dekoltē ir tieši tikpat svarīgi, cik izārstēties no krūts vēža. Pareizāk būtu sacīt, ka tā ir neatņemama izveseļošanās sastāvdaļa, kas daudzu valstu medicīnas aprūpē ir kā krūts vēža ārstēšanas pēdējais etaps.

Mikroķirurģijas centra plastikas ķirurgs Haralds Adovičs. "Būtiskākais, kas sievietēm jāzina - mūsdienās ir iespējama pilnīgi vai daļēji zaudētā krūts dziedzera atjaunošanas (rekonstrukcijas) operācija. Ar tās palīdzību tiek uzlabota pacientes dzīves kvalitāte, sieviete ātrāk atgūstas no psihoemocionālās traumas, iekļaujas sabiedriskajā dzīvē. Iespējamā rekonstrukcijas metode, protams, tiek plānota pirms ārstēšanās uzsākšanas. Tā ir atkarīga no daudziem faktoriem: saslimšanas stadijas, audzēja lieluma un izplatības, pacientes vispārējā veselības stāvokļa. Krūšu rekonstrukciju var veikt vienlaicīgi ar mastektomijas operāciju vai ilgākā laika posmā, īpaši, ja tiek plānota pēcoperācijas kombinētā ārstēšana. Tomēr ir arī jāsaprot, ka ne visām sievietēm ir iespējams šāda veida operācijas veikt dažādu medicīnisku iemeslu dēļ, kā arī ir sievietes, kas jūtas komfortabli pēc mastektomijas operācijas un par rekonstruktīvu operāciju vispār nedomā."

Kā norāda Mikroķirurģijas centra speciālisti, krūšu rekonstrukcijas operācijas ir ļoti dažādas. Viņi skaidro, ka operācijas norises laiks, ilgums un plānošanas process ir atkarīgs no pacientes veselības stāvokļa, slimības izplatības un citiem faktoriem. Arī izmaksas par šo operāciju variējot un tās Latvijā jau 10 gadus jāsedz pašai sievietei, jo valsts apmaksā tikai krūts protēzi reizi divos gados. 

Šai brīdī daudzi teiks, ka sievišķīgums neslēpjas tikai krūtīs. Bet, būsim godīgi pret sevi un sievietēm, kuras ir nonākušas šajā neapskaužamajā situācijā. Krūtis ir sievišķības simbols. Gleznās, skulptūrās, dzejā, esejās, romānos sievietes skaistumu nereti izceļ, raksturojot tās krūtis. 

Svarīgi ir saprast, ka jebkura krūšu rekonstrukcijas operācija (ar vai bez implantiem) var prasīt vairākas procedūras. Konsultācijas laikā ar plastisko ķirurgu paciente tiek informēta arī par cita veida operācijām, kas ļauj iegūt labāku simetriju, balansu un vizuālo izskatu, piemēram, veselās krūts palielināšana, pacelšana vai samazināšana. Nepieciešamo operāciju skaits un atveseļošanās, kā arī rehabilitācijas laiks variē katrai pacientei individuāli. Tādēļ ir tik svarīgi, lai onkologs un plastiskas ķirurgs strādātu kopā, plānojot katrai pacientei vispiemērotāko rekonstrukcijas veidu un laiku.

"Savā kabinetā es esmu redzējusi neskaitāmas sievietes, kuras nāk uz konsultāciju ar vēlmi veikt krūšu rekonstrukciju. Laika periodā, kad vēl bija valsts finansējums krūšu rekonstrukcijas programmai (līdz 2005. gadam), es redzēju daudzas sievietes, kuras kā ziedi uzplauka pēc krūšu rekonstruktīvās operācijas. Un tas ir neaprakstāms gandarījums – nolūkoties sievietē, kura ar prieku, tādu patiesu un neviltotu, raugās uz sevi pēc krūšu rekonstruktīvās operācijas. Kad viņa stāsta, ka ir nopirkusi jaunu apakšveļu, peldkostīmu, kleitu un blūzīti. Kad viņā vairs nav šī nedrošības, kauna, neērtības un nebrīves sajūta, kas bijusi pirms krūšu rekonstruktīvās operācijas,'' stāsta Mikroķirurģijas centra plastikas ķirurģe Anda Gaile.

Plastikas ķirurgs Adovičs: "Diemžēl jau vairākus gadus Veselības ministrijā (VM) un Nacionālajā Veselības Dienestā (NVD) nav bijušas dzirdīgas ausis, kas saklausītu šo medicīnas problēmu, kas sievietēm rada nedrošību, psihoemocionālu pārdzīvojumu. Mums nav ko viņām atbildēt uz jautājumu – kāpēc valsts medicīnas aprūpē nav šādu pakalpojumu? Vēl jo vairāk tāpēc, ka nav arī skaidras atbildes – šādas operācijas valsts turpmāk neapmaksās. Tāpēc gan ārsti, gan pacientes būtu gandarītas, ja valsts pagrieztu viņām "savu vaigu"."