Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai arī visas lietas dzīvē nevar paredzēt, gadījumos, kad pēkšņi piedzīvojam kādas veselības problēmas, visbiežāk par pirmo glābēju kļūst mājas aptieciņa. Tādēļ ir vitāli svarīgi, lai tajā vienmēr atrastos tikai derīgi medikamenti ar pievienotām instrukcijām un ģimenes locekļi zinātu, kur nepieciešamības gadījumā aptieciņa ir meklējama. Vairāk par to, kam tieši jāatrodas mājas aptieciņā, stāsta Ivanda Krastiņa, "Apotheka" sertificētā farmaceite.

Kur un kā glabāt mājas aptieciņu?

Ļoti bieži medikamenti tiek uzglabāti vannas istabā. Tur ir liels mitrums, tādēļ tā nav piemērota vieta, tāpat kā – plīts tuvumā virtuvē. Vislabāk izvēlēties sausu, tumšu vietu, kas nav pieejama bērniem. Mājas aptieciņai jābūt ar nepārprotamu apzīmējumu, lai visi ģimenes locekļi, izņemot bērnus, var ātri atrast vajadzīgos medikamentus.

Kā atpazīt nederīgus medikamentus?

Stingri aizliegts lietot medikamentus, ja tie ir bez iepakojuma vai nav zināms, kam tie domāti, kā arī tos nedrīkst lietot tajā gadījumā, ja nav zināms, kad tiem beidzies derīguma termiņš.

Ja medikamentu lietošanas instrukcija ir nozaudēta un vairs nav pārliecības, ka konkrētais preparāts vēl ir derīgs, lūk, dažas pazīmes, kas var liecināt par beigušos derīguma termiņu:

  • Uz tabletēm un kapsulām nav jābūt plaisām, skrambām, pleķiem, kā arī tām nevajadzētu birt, ja vien pulveris nav sākotnējā medikamenta forma.
  • Ziedes, krēmus, losjonus un tamlīdzīgus preparātus izspiežot no tūbiņas, tiem jāveido viendabīga un neizplūstoša "līnija".
  • Šķidrus preparātus nevajadzētu lietot, ja tie ir daļēji izgarojuši vai satur nogulsnes pārslu veidā.

Kārtojam mājas aptieciņu

Vajadzētu parūpēties, lai mājas aptieciņā ir atrodamas šādas lietas un medikamenti:

  • Pārsienamie materiāli – šauras un platas marles, saites un salvetes, kas sapakotas sterilos iepakojumos, dažādu izmēru plāksteri, vate visu veidu kompresēm.
  • Termometrs – tas palīdzēs noteikt ķermeņa temperatūru un palīdzēs sekot atveseļošanās gaitai.
  • Līdzekļi pret sāpēm un drudzi, kas satur paracetamolu, ibuprofēnu, naproksēnu vai acetilsalicilskābi. Medikamentu deva un forma, kādā tas jālieto (sīrups, tabletes, kapsulas, svecītes), ir atkarīga no vecuma, svara un simptomu intensitātes. Obligāti jāņem vērā, ka bērni līdz 14 gadu vecumam un arī astmas slimnieki nedrīkst lietot acetilsalicilskābi saturošus medikamentus.
  • Līdzekļi sadzīves traumu gadījumos – pretapdegumu aerosoli, kas satur dekspantenolu, atsāpinošie līdzekļi, kā arī ūdeņraža pārskābes šķīdums asiņošanas apturēšanai un brūču dezinfekcijai.
  • Sirds darbību uzlabojoši medikamenti. Vecākiem cilvēkiem piemērotas būs zem mēles sūkājamās tabletes ar validolu, sirds pilieni ar baldriāna, māteres un vilkābeles ekstraktu. Jāatceras, ka pilieni satur spirtu, tāpēc to vietā var izvēlēties arī tabletes.
  • Medikamenti pret gremošanas traucējumiem (sliktu dūšu, caureju, vemšanu): aktivētā ogle, diosmektīts vai tanīna albumināts, kas novērš simptomātiskas sāpes un caureju.
  • Sāļu un glikozes maisījums intensīvas vemšanas un caurejas gadījumos, lai organisms neatūdeņotos, proti, saņemtu pietiekamu šķidruma daudzumu.
  • Kapsulas ar gremošanas fermentiem, kas noderēs pēc pārēšanās svētku reizēs.
  • Alerģiskus simptomus mazinoši līdzekļi ar loratadīnu, ceterizīnu, klemastīnu, kas mazinās arī niezi kukaiņu kodumu vietās.

"Tomēr mājas aptieciņai būtu jāķeras klāt ar mēru – saslimšanas vai sadzīves traumu gadījumā. Nevajadzētu aizrauties ar pašārstēšanos un paļauties uz to, ka kādas zāles ir palīdzējušas kaimiņam, draugam vai kolēģim. Ja simptomi nepāriet, jāvēršas pēc padoma pie speciālista – ārsta vai farmaceita," saka Ivanda Krastiņa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!