Foto: PantherMedia/Scanpix

Viens no galvenajiem gastroentroloģijas slimību rašanās cēloņiem ir dzīvesveids, uzskata akciju sabiedrības "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Pulss 5" gastoentroloģe un uztura speciāliste Irita Roderte. Savukārt tā maiņa vai pielāgošana slimībai ir viens no galvenajiem faktoriem, vai pacients izārstēsies. Kā otru būtiskāko aspektu ārste uzskata klienta informētību un izpratni par slimību un tās sekām.

"Mūsdienas raksturojošais slimību kopums ir atvilnis, žultsakmeņi un taukainas aknas", norāda daktere Roderte. 25 procentiem sabiedrības locekļu ir vismaz viena no iepriekš minētajām problēmām. Domājot par cēloņiem šādām slimībām, nevilšus gribas to saukt par jaunattīstītas pārtikušas sabiedrības problēmu, kas ikdienas steigā apēd par daudz, bet svētkos un brīvdienās regulāri pārēdas. Tas ir mūsu sabiedrības dzīvesveids un tradīcijas, kur pareizas ēšanas likumus vēl tikai sākam apgūt.

Nereti gremošanas traucējumi, tādi kā vēdera pastiprināta uzpūšanās, caureja, aizcietējumi, kamola sajūtu kaklā ir tikai somatiski traucējumi jeb fiziskas izpausmes emocionālām problēmām.
"Ēšanas paradumu nianses – ēdiena saturs, ēšanas regularitāte, ātrums un mērenība – ir faktori, kam ir būtiska ietekme uz gremošanas traucējumu izpaušanos", norāda gastoentroloģe un uztura speciāliste. Dzīvesveida maiņa vai pielāgošana slimībai ir viens no faktoriem, cik veiksmīgi risināsies pacienta problēma. Kā otru būtiskāko aspektu vēlamam iznākumam ārste uzskata klienta informētību un izpratni par slimību un tās sekām. Aizbildināšanās ar laika trūkumu gan ēdiena sagatavošanā, gan ēšanas procesā, kā arī apēšana steigā pārāk daudz ir tas, ko ārste ikdienā dzird no saviem pacientiem. Te pie vainas var būt gan neizglītotība, gan apzināta izvēle.

Ārstes novērojumi liecina, ka gados jaunākiem cilvēkiem ir labāka izpratne par uzturu, turpretī riska grupa – gados vecāki cilvēki – labprātāk pakļaujas ieradumiem un nevēlas pārmaiņas. Nereti pacientiem sarežģījumi vai slimības saasinājumi rodas, jo nav izprasti slimības cēloņi un sekas, kā arī ir grūti pieņemt, ka lielākais ārstēšanās veiksmes procents ir atkarīgs no pašiem.

Aizbildināšanās ar laika trūkumu gan ēdiena sagatavošanā, gan ēšanas procesā, kā arī apēšana steigā pārāk daudz ir tas, ko ārste ikdienā dzird no saviem pacientiem.
"Ir vēl kāda bieži sastopama problēma – traucējoša vēdera uzpūšanās", uzsver Riderte. Viens no cēloņiem ir barības sagremošanas traucējumi. Nozīme ir arī zarnu mikrofloras balansam. Taču jāizanalizē arī uztura produktu individuāla nepanesība, tādēļ vēdera pūšanās cēloņa noskaidrošana reizēm ir darbietilpīgs process. Paša veidota dienasgrāmata ar pierakstiem par uzņemto pārtiku ilgākā laika posmā palīdz noskaidrot, vai un kādi produkti būtu vismaz uz laiku jāizslēdz no ēdienkartes.

Iritas Rodertes pieredze liecina, ka aptuveni puse pacientu, kas ar dažādiem gremošanas traucējumiem vēršas pie ārsta pēc palīdzības, ir ar funkcionāliem traucējumiem. Endoskopija vēl arvien ir izvēles izmeklēšanas metode pacientiem ar kuņģa zarnu trakta simptomiem. Viens no galvenajiem tās uzdevumiem, aplūkojot barības vada, kuņģa un zarnu iekšējā slāņa stāvokli, ir izslēgt nopietnu patoloģiju (čūlu, audzēju ) esamību. Vienlaikus endoskopija palīdz diagnozes precizēšanā.

Pēdējos gados pieaug saslimstība arī ar iekaisīgām zarnu slimībām. Iekaisīgu zarnu slimības ir autoimūnas slimības ar līdz šim neprecizētu cēloni. Bojājums skar cilvēka zarnu traktu ar pavadošām izmaiņām citos gremošanas orgānos.
Nereti gremošanas traucējumi, tādi kā vēdera pastiprināta uzpūšanās, caureja, aizcietējumi, kamola sajūtu kaklā ir tikai somatiski traucējumi jeb fiziskas izpausmes emocionālām problēmām. Bieži vien tie ir trauksmaini un depresīvi pacienti, kas sev piedēvējuši pašus bēdīgākos scenārijus. "Skumji ir atzīt, ka ir nopietni slimi pacienti ar strukturālām izmaiņām gremošanas sistēmas orgānos, kas pie ārstiem vēršas novēloti, jo nepietiekami pievērš uzmanību pašsajūtai", atzīmē daktere Roderte.

Pie gastroentrologa būtu noteikti jāvēršas, ja ir asiņošanas pazīmes (vemšana ar asinīm vai asins piejaukums vēdera izejai), neprecizēta iemesla anēmija, progresē rīšanas grūtības, ieilgst vemšana, regulāri ir slikta dūša, nepamatotas sāpes vēderā, apetītes būtiska samazināšanās, svara zudums, ir izmaiņas vēdera izejā, palpējami veidojumi vēdera dobumā, dzelte. Tādēļ jāvērš uzmanība, ka gan pēc 45 gadiem, gan jaunākiem, kam ģimenē ir bijušas onkoloģiskas saslimšanas, būtu vērts pārbaudīties, ja ir par gastroentroloģisku slimību vēstošas pazīmes.

Eiropas Savienībā katru gadu tiek reģistrēti vairāk kā 300 tūkstoši jaunu kolorektālā vēža gadījumu. Tiek lēsts, ka zarnu vēža ikgadējais gadījumu skaits līdz 2020. gadam būs pieaudzis par 12 procentiem.
Kolorektālais vēzis ir visbiežāk sastopamais kuņģa – zarnu trakta vēzis visā Eiropā. Eiropas Savienībā katru gadu tiek reģistrēti vairāk kā 300 tūkstoši jaunu kolorektālā vēža gadījumu. Tiek lēsts, ka zarnu vēža ikgadējais gadījumu skaits līdz 2020. gadam būs pieaudzis par 12 procentiem.

Pēdējos gados pieaug saslimstība arī ar iekaisīgām zarnu slimībām. Iekaisīgu zarnu slimības ir autoimūnas slimības ar līdz šim neprecizētu cēloni. Bojājums skar cilvēka zarnu traktu ar pavadošām izmaiņām citos gremošanas orgānos. Gan čūlainais kolīts, gan Krona slimība ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un nereti ir par cēloni invaliditātei, jo slimība ir hroniska un grūti ārstējama. Latvijā ar iekaisīgajām zarnu slimībām slimo apmēram divi tūkstoši cilvēku, turklāt pēdējo gadu laikā arvien biežāk šī diagnoze tiek noteikta gados jauniem pacientiem darbspējas vecumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit