Foto: Shutterstock

Gripas sezonas laikā rindas aptiekā gan pēc profilakses, gan ārstēšanās līdzekļiem kļūst arvien garākas. Bieži vien aptiekāri gan profilaksei, gan ārstēšanās nolūkiem iesaka homeopātiskus medikamentus, tādēļ pēdējā laikā homeopātija un tās efektivitāte ir kļuvusi par ļoti aktuālu tēmu sociālajos tīklos. Bet ko gan īsti nozīmē vārds "homeopātisks"?

Fundamentālā homeopātijas ideja pieder vācu ārstam Samuelam Hānemanam (Samuel Hahnemann) un tika attīstīta 18. gadsimta beigās. Galvenie homeopātijas principi ir:

Līdzīgs ārstē līdzīgu. Šī principa pamatā ir pieņēmums, ka, ja noteikta viela veselā cilvēkā izsauc konkrētus simptomus, tad slimam cilvēkam šī pati viela ļoti mazās devās palīdzēs izveseļoties no slimības, kas rada šādus simptomus. Šī iemesla dēļ homeopātiskos preparātos bieži tiek izmantoti indīgi augi un dzīvnieku izcelsmes indes, nereti arī tādas, ko klasiskajā medicīnā neizmanto.

Daudzkārtējā atšķaidījuma princips. Homeopātiskajos preparātos izmantotās aktīvās vielas tajos ir ļoti mazās koncentrācijās un tiek uzskatīts, ka, jo mazāka ir aktīvās vielas koncentrācija preparātā, jo preparāts ir efektīvāks. Homeopātiskie preparāti tiek pagatavoti, veicot ekstrēmus atšķaidījumus un tad aktīvi kratot. Daudzi homeopāti uzskata, ka ekstrēmā atšķaidīšana un kratīšana liek ūdenim (vai alkoholam – atkarībā no tā, kas ticis izmantots šķīdināšanai), iemantot aktīvās vielas īpašības. Daži to skaidro ar ūdens atmiņu. Daļa homeopātu neatbalsta ekstrēmu atšķaidīšanu.

Uz aptiekā nopērkamajiem homeopātiskajiem preparātiem parasti ir norādīts, kāds katras sastāvdaļas atšķaidījums ir izmantots. Eksistē divas skalas X jeb D skala un C skala. Pēc C skalas 1C atšķaidījums ir 1:100, 2C – 1:10000, 3C – 1:1000000. Būtībā ar katru atšķaidīšanas reizi viela tiek šķaidīta 1:100. X jeb D skalā viela katrā atšķaidīšanas reizē tiek atšķaidīta 1:10. Pie atšķaidījuma 26X jeb 13C preparātā nebūs sastopama neviena aktīvās vielas molekula. Aptiekā nopērkamajos preparātos atšķaidījumu skaits bieži mēdz arī pārsniegt 26X jeb 13C, piemēram, preparātam "Oscillococcinum" atšķaidījums ir 200C.

Homeopātiskajos preparātos parasti tiek izmantotas dabīgas sastāvdaļas, bet homeopātiskos preparātus nevajadzētu jaukt ar herbālajiem ārstniecības līdzekļiem. Herbālo ārstniecības līdzekļu pagatavošanā netiek izmantota ekstrēma atšķaidīšana un bieži vien herbālajiem līdzekļiem ir zinātnisks pamatojums. Homeopātiskos līdzekļus turpretī lielākā daļa zinātnieku neatbalsta, jo abi galvenie homeopātijas principi ir pretrunā ar līdz šim izprastajiem dabas likumiem. Tomēr bieži pēc homeopātisko preparātu lietošanas un homeopāta apmeklēšanas pacientiem ir novērojami uzlabojumi veselības stāvoklī. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka šos uzlabojumus novēro tieši placebo efekta dēļ.

Līdz šim veiktie homeopātisko līdzekļu pētījumi uzrāda, ka kontroles grupām, kuras lieto placebo (viltus zāles, kam nav farmakoloģiska efekta), rezultāti ir tādi paši kā tām, kas lieto homeopātiskus preparātus.

Kopumā homeopātisko preparātu lietošana parasti ir droša un tai ir maz blakusparādību, bet tajā pašā laikā tā nav zinātniski pamatota. Tas, vai izvēlēties lietot šos preparātus ir katra paša lēmums, bet nopietnas slimības gadījumā slimniekam noteikti būtu jāvēršas pie ārsta, nevis jācenšas ārstēties pašam ar bezrecepšu zālēm.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Ncbi.nlm.nih.gov, Homeopathyeurope.org, Webmd.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!