Stress ir dabiska reakcija uz draudiem. Savā ziņā tas pat ir veselīgs, jo motivē cilvēku sasniegt labākus rezultātus. Taču arī uz stresu attiecas teiciens – kas par daudz, tas par skādi. Jo lielāku stresa un trauksmes līmeni piedzīvojam, jo vairāk tas atspoguļojas mūsu labsajūtā un veselībā.
Kā stress var ietekmēt ādas veselību? Kad ķermenis piedzīvo pārmērīgu stresu, tava imūnsistēma kļūst nestabila un ķermenis sāk atbrīvot histamīnu, kā rezultātā rodas ādas apsārtums un nieze. Visbiežāk izsitumi parādās uz rokām, kakla, krūtīm vai sejas, taču tikpat labi var tikt ietekmēta jebkura cita ķermeņa daļa.
Viena no ādas kaitēm, kas var piemeklēt stresa dēļ, ir nātrene. Kā rakstīts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vietnē, nātrene ir stāvoklis, kam raksturīgi uz ādas esoši ļoti niezoši, dedzinoši, neregulāras formas izsitumi (līdzīgi tiem, kādi rodas, ja sadzeļ nātres). Visbiežāk šie izsitumi izzūd pēc pāris stundām vai diennakts laikā, taču nātrene var kombinēties arī ar tūsku jeb angiodēmu, kas ir ādas pacēlums ar vai bez apsārtuma, kas niez, ir sāpīgs un izzūd dienas vai trīs dienu laikā. Biežākie nātrenes cēloņi ir infekcijas, medikamenti, mehāniski stimuli, pārtika un psiholoģiski faktori. Tieši šī iemesla dēļ ne vienmēr simtprocentīgi var apgalvot, ka nātrenes cēlonis ir stress.
Ilgstošs stress var izraisīt arī neirodermītu. Tā ir alerģiska ādas slimība, kurai ir tieksme atkārtoties pēc psihiskiem pārdzīvojumiem, arī pārguruma vai tad, ja uzturā tiek lietotas kairinošas vielas, piemēram, saldumi.
Labā ziņa – izsitumi, kas radušies stresa dēļ, visbiežāk pāriet paši no sevis diennakts laikā. Lai atvieglotu simptomus, vēlams šajos brīžos izslēgt visus kairinošos faktorus, piemēram, izvairīties no uzturēšanās pārmērīgi karstās telpās, nevilkt pārāk ciešu apģērbu. Ja izsitumi nepāriet, vērts doties pie dermatologa, lai pārliecinātos, vai patiesībā to pamatā nav pavisam citi iemesli.
Stress var saasināt arī jebkuru citu jau esošu ādas slimību. 2021. gadā žurnālā "Dermatology Practical and Conceptual" publicētajā pētījumā tika paskaidrots, ka stress var ietekmēt edokrīno (iekšējās sekrēcijas dziedzeru), imūno un neiroloģisko sistēmu. Tā, piemēram, ilgstošs stress var izraisīt ādas iekaisumu vai psoriāzes, ekzēmas uzliesmojumu.
Pavisam bieži stress par sevi liek manīt arī ar izsitumiem uz sejas ādas. Stresa ietekmē ķermenis pastiprinātā daudzumā izdala tā dēvētos "stresa hormonus", un viens no tiem ir kortizols, kas ir aknes attīstību veicinošs faktors, jo tas aktīvāk liek darboties tauku dziedzeriem, kas veicina ādas iekaisuma vai izsitumu veidošanos.
Lai šāda reakcija neveidotos, visefektīvākais ieteikums ir pārvaldīt stresu. Tas nozīmē ieturēt sabalansētu uzturu, nodoties fiziskajām aktivitātēm, pietiekami izgulēties, neuzņemties pārāk daudz saistības darbā, bet, ja saviem spēkiem ar samilzušo problēmu iespējams galā nav tikt, doties pie ārsta. Ar citiem speciālistu sniegtiem padomiem, kā pārvarēt uztraukumu un stresu, vari iepazīties šajā rakstā.
Par ādas veselību un kopšanu vairāk vari uzzināt arī podkāstā "Zinātne vai muļķības", kur "Delfi" iztaujāja dermatoloģi un endokrinologu.
Izmantotie avoti:
What you should know about stress rashes
Stress Rash: Tips for Identification, Treatment, and More
Stress Rashes and Stress Hives—Here's What To Know
What Are the Effects of Stress on Your Face?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
