Šeit sniedzam īsu populārāko pašaizsardzības veidu aprakstu.

AIKIDO ir japāņu cīņas māksla, kuru 1942. gadā izveidojis Morihei Uješiba. Aikido cīņas pamatā ir pretinieka uzbrukuma novēršana, piespiežot pretinieku zaudēt līdzsvaru, kā arī kombinēti manipulāciju paņēmieni. Aikido tiek uzskatīta par vienu no maigākajiem austrumu ciņu veidiem.

DŽIUDŽITSU ir viens no japāņu samuraju cīņas mākslas veidiem. Tajā tiek uzsvērti sitieni, spērieni, satvērieni un žņaugšanas paņēmieni. Džiudžitsu parasti tiek uzskatīta par pašaizsardzības sistēmu, lai gan pēdējā laikā džiudžitsu kļuvis populārs arī kā sacensību veids.

BOKSS bieži vien tiek dēvēts par rietumu cīņas mākslu. Boksa pirmsākumi droši vien meklējami antīkajā Grieķijā un Romā. Boksā tiek uzsvērti sitieni ar dūrēm. Boksa mākslas augstākā virsotne ir prast iesist un tajā pašā laikā izvairīties no pretinieka sitieniem.

DŽUDO ir japāņu cīņas māksla, ko 19. gadsimta 80. gados radījis Dzjigoro Kano. Džudo treniņos tiek uzsvērta ķermeņa līdzsvara sistēma, pretinieka līdzsvara izjaukšana un jebkura lieluma pretinieka apgāšana. Tā kā džudo ir atvasināts no džiudžitsu, tajā pastāv arī satvērieni un žņaugšanas paņēmieni. 1964. gadā džudo kļuva par olimpisko sporta veidu, un tiek dēvēts par "maigo ceļu".

KARATĒ aizsākumi iesniedzas 17. gadsimtā Okinavā. Karatē arsenālā ir galvenokārt sišanas un speršanas paņēmieni. Pretēji maigajiem cīņas veidiem aikido un džudo, karatē tiek uzskatīts par bīstamāku cīņas veidu.

TĒKVONDO ir korejiešu cīņas māksla. Tajā tiek uzsvērti laušanas paņēmieni, un tēkvondo ir slavena ar iespaidīgajiem, zibenīgajiem spērieniem. Tēkvondo pamatā ir speršanas paņēmieni, tāpēc šajā cīņas veidā spērienu dažādība ir lielāka nekā citos austrumu cīņas veidos. Lielākā daļa spērienu tiek tēmēti uz augšu, tāpēc svarīga ir kāju lokanība un spēks.

KUNFU ir austrumu cīņas māksla, kas radusies aptuveni 300 gadus pirms mūsu ēras. Šajā cīņas veidā tiek uzsvērti sitieni ar plaukstu un elkoņiem, kā arī spērieni, kas tiek tēmēti uz pretinieka ķermeņa apakšējo daļu. Ar laiku izveidojušies dažādi kunfu novirzieni, kuros tiek imitētas dzīvnieku kustības (dzērves stils un dievlūdzēja stils).

Sievietei pašaizsardzībā būtiskākais ir pašapziņa un saprāts. Tālāk sniedzam dažus vienkāršus ieteikumus, kā aizsargāt sevi.

Drošība mājās

  • Durvīs jāierīko "actiņa" un durvju aizbīdnis.
  • Visiem logiem jābūt drošiem. Pēc tumsas iestāšanās aizvelc logiem priekšā žalūzijas vai aizkarus.
  • Atstājot ziņu sava telefona automātiskajā atbildētājā, nesaki "manis šobrīd te nav", bet labāk saki "piedodiet, bet šobrīd mēs nevaram pienākt pie telefona".
  • Ja, atgriežoties mājās, tu atklāj, ka logi un durvis ir uzlauzti, neej iekšā un nesauc tur esošos cilvēkus ārā. Dodies pie kaimiņiem un no turienes izsauc policiju.

Drošība ārpus mājas

  • Pirmais, ko sieviete var darīt, lai nekļūtu par vardarbības upuri, ir neizskatīties pēc upura. Uzbrucēji meklē viegli pieveicamu upuri. Ej pārliecinātā gaitā un uzmani apkārtni.
  • Ja tu atgriezies no darba vēlu vakarā, centies sarunāt kādu, ar ko iet kopā.
  • Ja kāds seko tev ar automašīnu, necenties izvairīties vai aizbēgt. Brauc uz tuvāko degvielas uzpildes staciju vai policijas iecirkni pēc palīdzības.
  • Vienmēr turi automašīnas aizslēgtas (arī, ja tu atrodies automašīnā).
  • Ja tu bieži ceļo vienatnē vai uz nomaļām vietām, ņem līdzi mobilo telefonu.
  • Ja tu tumšā laikā dodies skriet vai pastaigā, neņem līdzi portatīvo mūzikas atskaņotāju.
  • Nenēsā naudas makā lielas naudas summas. Nēsā nelielu maciņu, kuru vari noglabāt tā, lai neviens tam netiek klāt.
  • Ja tu strādā par auklīti svešā ģimenē, atstāj saviem radiniekiem informāciju ar adresi, telefona numuru, kā arī laiku, kad tu atgriezīsies mājās. Palūdz, lai kāds tev piezvana un pārliecinās, ka viss kārtībā. Atrodoties svešajā mājā, aizslēdz durvis un aizver logus. Atgriežoties mājās, palūdz, lai kāds tevi pavada, ja ir satumsis.

Ko darīt uzbrukuma gadījumā

  • Ja tu izšķiries pretoties ar fizisku spēku, izmanto jebko, ko iespējams lietot kā "ieroci" - piemēram, pildspalvu, lietussargu, atslēgas un tamlīdzīgus priekšmetus.
  • Cīnies bez noteikumiem un izmanto jebkurus paņēmienus, kādi tev pieejami, lai izbēgtu. Kod, sit, dur, skrāpē un kliedz.
  • Kliegšana kalpo diviem mērķiem: tādējādi tu pievērs sev garāmgājēju uzmanību un izbiedē uzbrucēju.
  • Ja uzbrukums notiek kādā ēkā, nospied ugunsdzēsības trauksmes slēdzi.
  • Centies ievērot uzbrucēja raksturīgās pazīmes - apģērbu, acenes, rētas, matu krāsu un auguma garumu. Pieraksti šīs pazīmes un nekavējoties izsauc policiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!