Foto: Publicitātes foto
Vārds skrituļslidošana droši vien nevienam vairs jautājumus neizsauc - ja vēl pirms pāris gadiem skrituļslidotāji Rīgas ielās starp automašīnām un kājāmgājājiem bija reti sastopama parādība, tad pašlaik, gan pateicoties plašajam sacensību klāstam tieši šī sporta veida cienītājiem, gan informācijas un kvalitatīva ekipējuma pieejamībai, skrituļslidošana kļūst par ikdienišķu pārvietošanas elementu. Un ne velti – gluži tāpat, kā ar velosipēdu apbraucot sastrēgumus, arī skrituļslidas ļauj gan ietaupīt laiku ikdienas steigā, gan kvalitatīvi atpūsties pēc darba laika beigām.

Šogad, līdzīgi tāpat kā pēdējos divus gadus, Mežaparkā visas vasaras garumā notiks skrituļslidošanas treniņi Latvijas labākās šorttrekistes Evitas Krievānes vadībā, lai ikviens interesents varētu pienācīgi sagatavoties vienam no vērienīgākajiem sporta pasākumiem Latvijā - Nike Riga Run, kas norisināsies 26. augustā. No minētajās sacensībās piedāvātajām distancēm ātrumu mīlošie varēs izvēlēties starp skrituļslidošanu vai rollerslēpošanu, vai varbūt pat - startēt abās nosauktajās. Lai gatavošanos šim pasākumam padarītu pēc iespējas efektīvāku, piedāvājam nelielu ieskatu tajā, kas tad īsti ir skrituļslidošana un rollerslēpošana, un ko tās dod sportiski noskaņotajiem. Konsultē: sporta ārste Sandra Rozenštoka.


Ja skriešanā uzsvars lielākoties tiek likts uz izturību, kas nereti no šī vārda fiziskajiem aspektiem korelē ar psiholoģisko izturību, tad būtiskākā lieta, kas abus aprakstāmos sporta veidus atšķir no pārējām Nike Riga Run distancēm, ir spēja sasniegt vērā ņemamu ātrumu, līdz ar to garantēts augstāks adrenalīna līmenis, sakarā ar pozitīvā stresa klātbūtni un "laimes" hormona izstrādāšanos. Lai organismā izstrādātos šis hormons, tiek runāts par paaugstinātu slodzi - tādu, ko parasti izpilda jau pieredzējuši sportisti, nevis iesācēji vai amatieri.

Tomēr arī otrajai grupai smadzenēs izstrādājas mehānisms, kurš saucās "pozitīvā dominante", un tas atbild par to, ka ķermenis prasa regulāras kustības - līdzko treniņu procesā ir pauze, organisms signalizē ar sliktu pašsajūtu. Pozitīvā dominante darbojas centrālajā nervu sistēmā kā dominējošā doma par to, ka kustēties - tas ir labi un pozitīvi, tātad ķermenim patīkami un nepieciešami, no kā var secināt, ka galvenie priekšnosacījumi, lai cilvēks sportošanas rezultātā sajustos ja ne gluži laimīgs, tad vismaz ļoti apmierināts, ir regularitāte un patika pret konkrēto sporta veidu.

Otrs faktors, kas noteikti iepriecina visus populāro ziema sporta veidu - distanču slēpošanas un slidošanas - cienītājus ir tas, ka rollerslēpošana un skrituļslidošana ir lieliskas alternatīvas, lai ar ziemā uztrenētajām kustībām uzturētu tonusā attiecīgās muskuļu grupas. Kā trešo nebūt ne maznozīmīgo lietu var minēt simetriju, kas dominē abu sporta veidu izpildījumā, proti, ar vienlīdzīgu jaudu un inerci tiek nodarbinātas abas ķermeņa puses (labā un kreisā), panākot vienmērīgu un simetrisku muskuļu attīstību un, protams, reljefu. Ja kādam, lasot šīs rindas, rodas apjukums, kuru sporta veidu izvēlēties, sniegsim nelielu ieskatu, ar ko katra no minētajām aktivitātēm atšķiras.

Skrituļslidošana ir viens no saudzējošākajiem, tajā pat laikā - efektīvākajiem sporta veidiem, jo, atšķirībā no skriešanas vai riteņbraukšanas, netiek traumētas locītavas. Tas notiek, pateicoties laidenajām un plūstošajām kustībām, kuras tiek veiktas skrituļslidojot. Patiesībā, ja kāds domā, ka slidošana ir mazāk traumatiska nekā skrituļslidošana (jo kritiens uz asfalta var būt sāpīgs), tad tas maldās, jo, uzliekot ceļu un elkoņu sargus, kā arī ķiveri, skrituļslidošana kļūst par drošu sporta veidu bez lielām iespējām dabūt smagas traumas. Skrituļojot tiek nodarbināts viss ķermenis, bet jo īpaši kāju augšstilbu, muguras, sēžamvietas un gurnu muskulatūra. Arī kardio slodze ir pamatīga (vienu stundu skrituļojot tiek sadedzinātas apmēram 480 kalorijas) un pozitīvi, ka, nodarbojoties ar skrituļslidošanu, tiek uzturēts vienmērīgi paaugstināts pulss.

Rollerslēpošana ir daudz intensīvāka par skrituļslidošanu - ņemot vērā, ka distanču slēpošanā tiek nodarbināti 90% no visas ķermeņa muskulatūras, tad, imitējot šīs kustības uz asfalta, tiek panākts līdzīgs efekts. Papildus skrituļslidošanā nodarbinātajiem kāju un sēžamvietas muskuļiem, rollerslēpošanā simtprocentīgi tiek "pieslēgts" arī torss, rokas un plecu daļa. Lielāka ir arī slodze sirdij, jo ar skābekli jāapgādā vairākas muskuļu grupas, nekā skrituļslidošanā, un tātad attiecīgi arī patērētais kaloriju daudzums ir lielāks - ap 600 kcal/ h. 

Pavisam noteikti visi skrituļslidotāji un rollerslēpotāji var lepoties ar lieliski attīstītu veiklību un līdzsvara izjūtu. Tiek attīstīta arī kustību koordinācijas sistēma un līdz ar to - cilvēka centrālās nervu sistēmas spēja dot norādes muskuļiem izpildīt kustības pēc iespējas precīzāk. Tomēr, kā jau noprotams, šiem sporta veidiem ir nepieciešama apmācība trenera pavadībā, lai pēc iespējas pareizāk kustētos, taupot enerģiju un būtiski - mācētu pareizi nokrist, kas pie ātruma, kurš tiek attīstīts uz skrituļslidām vai rollerslēpēm, ir gana liels. Tāpēc visiem, kuri nolēmuši smelties adrenalīna devu ar skrituļslidošanas vai rollerslēpošanas starpniecību, iesakām apmeklēt "Bauda sportot Mežaparkā!" treniņus, jaunās sporta prasmes liktu lietā sacensību atmosfērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!