Foto: PantherMedia/Scanpix
Visdrīzāk katram, kuram padomā ir celt, iegādāties vai renovēt savu mājvietu starp daudzajiem jautājumiem un neskaidrībām pavīd jautājums, kādu apkures sistēmu izvēlēties. Visbiežāk izvēle svārstās starp radiatoru apkuri un zemgrīdas apkuri jeb siltajām grīdām. Bieži vien lēmums tiek pieņemts balstoties uz emocijām, dažādiem pieņēmumiem un uzklausot paziņu, draugu vai dažādu "speciālistu" viedokli, neņemot vērā fizikas likumus un veselo saprātu. Esam apkopojuši dažus visizplatītākos mītus un stereotipus, kas izskan sabiedrībā attiecībā uz silto grīdu apkuri, lai palīdzētu jums izdarīt pareizo izvēli, kad jāizšķiras par piemērotāko apkures veidu.

Mīts: Siltā grīda veicina putekļu kustību telpā

Grīdas virsmas temperatūra apkures sezonas laikā svārstās robežās no +20 līdz +29, lielākoties nepārsniedzot +26 grādu temperatūru pēc Celsija skalas. Šāda zema grīdas temperatūra nespēj veicināt gaisa kustību un izslēdz pastiprinātu putekļu cirkulāciju pat tuvu grīdas virsmai.

Mīts: Siltā grīda rada smaguma sajūtu kājās

Kā jau minēts iepriekš, grīdas virsmas temperatūra pie pareizas sistēmas izbūves ir salīdzinoši zema (aptuveni 25C ), kas nerada nekādus draudus kāju vēnu veselībai, gluži otrādi, saskaņā ar neatkarīgiem pētījumiem šāda temperatūra veicina atveseļošanos. Grīdas virsmas temperatūra var pārsniegt pieļaujamās robežas (29C dzīvojamajās telpās), ja sistēmas izbūve ir veikta neprofesionāli.

Patiesība: Apkures (ekspluatācijas) izmaksas siltai grīdai ir zemākas nekā radiatoru apkurei

Zemāki maksājumi par apkuri tiek sasniegti, ņemot vērā faktu, ka temperatūras vertikālais sadalījums ir vienmērīgs, t.i. gaisa temperatūra potīšu līmenī ir gandrīz vienāda ar gaisa temperatūru acu līmenī, atšķirībā no radiatoru apkures, kur grīdas līmenī temperatūra ir zemāka. Siltās grīdas lielāko daļu siltuma rada izstarošanas ceļā sildot ķermeni (kā ugunskurs Jāņu naktī), nevis tikai gaisu, gala rezultātā identiska komforta nodrošināšanai telpas temperatūru iespējams uzturēt par aptuveni 20 C zemāku nekā izmantojot tradicionālos radiatorus. Temperatūras pazemināšanu par 10 C ļauj ietaupīt siltuma enerģiju aptuveni 6% apmērā, tātad izmantojot siltās grīdas, izdevumus par apkuri iespējams samazināt par aptuveni 12% un ietaupīto izmantot citiem, daudz jaukākiem mērķiem. Patērējot mazāk kurināmā, jūs samazināt arī kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā.

Mīts: Siltās grīdas paredzētas tikai flīžu grīdai

Pie apsildāmām grīdām iespējams izmantot jebkurus grīdas virsmas pārklājumus, atšķirība būs ūdens plūsmai, kas cirkulēs silto grīdu caurulēs. Flīzēm tā būs zemāka, koka pārklājumiem augstāka, taču tas netraucē kombinēt grīdas pārklājumus, piemēram, virtuvē flīzes un dzīvojamajā istabā parkets vai paklājs. Katrai telpai nepieciešamās ūdens plūsmas tiek regulētas atsevišķi, tādējādi nodrošinot nepieciešamo siltuma atdevi.

Mīts: Silto grīdu izbūves izmaksas vienmēr ir lielākas par radiatoru apkures sistēmu

Nepieciešamo materiālu izmaksas silto grīdu izbūvei bieži ir lielākas par radiatoru apkures izmaksām, taču parasti tiek aizmirstas vai netiek ņemtas vērā montāžas darbu izmaksas, kas silto grīdu gadījumā ir zemākas, gala rezultātā kopējā cena abām konkurējošajām sistēmām ir visnotaļ identiska.

Patiesība: Bezvadu automātikas sistēma ir dārgāka par vadu automātiku

Mūsdienu bezvadu risinājumi nav lēta ērtība, taču pie vadu automātikas uzstādīšanas bieži netiek ņemtas vērā vadu izmaksas, kas nereti sastāda ievērojamu summu. Nedrīkst aizmirst arī faktu, ka izvēloties bezvadu sistēmu, telpas temperatūras regulatora atrašanās vietu varat brīvi mainīt atšķirībā no vadu regulatora, kura atrašanās vieta jānosaka jau agrā celtniecības stadijā.

Raksts tapis sadarbībā ar "Uponor".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!