Materiālus rotu un dažādu mājas dekoru darināšanai var nopirkt ne tikai rokdarbnieču veikalos, bet arī atrast dabā – dārzā, pļavā un mežā. Netērējot naudu, bet liekot lietā iztēli un darbinot rokas, iespējams radīt oriģinālas krellītes un aproces, iesaka Augšlīgatnes dabas rotu darbnīcas saimniece Agnese Laudere.

Smilšu māja ar velēnu jumtu

Dabīgā koka apstrādes meistars un nu jau arī Rīgas Tehniskās universitātes doktorants Rihards Vidzickis kopā ar dzīvesbiedri mākslinieci Agnesi Lauderi pirms kāda laika izveidoja Vienkoču dabas parku – dabas ainavu un koka amatniecības kompleksu Augšlīgatnē, raksta žurnāls "Praktiskais Latvietis".

Ne tik sen viņi jau pārsteidza daudzus, 2009. gadā uzceldami Latvijā unikālu māju no... smilšu maisiem, pagalēm un māliem, bet jumta segumam izmantojot velēnas.

Foto: Valdis Semjonovs

Tagad deviņarpus hektāru plašajā parka teritorijā var apskatīt daudz interesantu objektu, tajā skaitā vairāku kultūrvēsturisku ēku kompleksu maketus, kas veiksmīgi iekļautas ainavā. Oktobra pirmajā sestdienā viņi aicina uz Uguns nakti, kad mežu izgaismo vienkoču gaismekļos iedegtās milzu sveces, bet visu gadu – Dabas rotu darbnīcā, kas ierīkota no Latgales pārvestā guļbūvē, iesaistīties dažādu dabas materiālu rotu un suvenīru izgatavošanā. Šajā darbnīcā saimnieko Agnese Laudere, kas ikvienu sagaida un ierāda, kā to darīt.

Pārsteidzoši izejmateriāli, unikāls iznākums

Pirmo rotaslietu no dabas materiāliem uztaisīju pirms gadiem četrpadsmit. Tā bija no kokapstrādes pārpalikumiem (klucīšiem, stienīšiem) un Gaujas krastos savāktiem gliemežvākiem. Lai rotas būtu daudzveidīgākas, meklēju arvien jaunus materiālus, ko varētu izmantot. Piemēram, nesen atklāju, ka ļoti dekoratīvas ir violetas krāsas cūkupupas, lazdu rieksti, arī kafijas pupiņas.

Vēl lielāks atklājums Agnesei esot bijis, ka skaistas sēklas ir platlapu liepām. Līdzinās zirnīšiem, ir vienāda izmēra. Ļoti pateicīgs materiāls, viņa vērtējoši saka, it īpaši, ja taisa auskarus.

Mākslinieces darbnīcā ir desmitiem trauciņu ar augļu un dārzeņu sēklām un kauliņiem, riekstiem, no koka izvirpotām bumbiņām un citiem dabas materiāliem. Ar sēklām dāsni ir dažādu šķirņu ķirbji, kabači un arbūzi, skaists tonējums piemīt šāvējgurķu sēklām.

Agnese izstāsta, ka zīles nederot rotu darināšanai (izžūstot saplaisā), bet cepurītes gan. Tās izkaltējot un pārklājot ar ātri žūstošo nitrolaku.

Lai atklātos olīvu kauliņu pievilcīgā faktūra, Agnese tos slīpē ar smilšpapīru. Caurumiņus urbj ar galda urbjmašīnu, kurā ievieto no 1,5 līdz 5 mm diametra metālapstrādes urbi. Koka bumbiņas virpojot no liepas, bet stienīšus garinot no kārkla, kam mīksta serde, tāpēc viegli izurbt caurumiņus.

Māksliniece iesaka miksēt divu, trīs dažāda veida sēklas un kauliņus, jo tad veidojas interesantāka kompozīcija.

No dabas materiāliem veidotās rotas nedrīkst uzglabāt mitrumā, jo tas kaitē, un jāraugās arī, lai nepiekļūst grauzēji, kas rotu uztver kā gardu našķi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!