Foto: undefined
Veselīgai lapai ir stingra struktūra, kā arī neievainotas lapas malas un lapas plātnes gals. Ja lapas maina izskatu, krāsu, formu, tad katram vizuālajam defektam ir savs skaidrojums. Savukārt, gluži kā ārsts, kas ievācot anamnēzi, var noskaidrot slimību un izlemt par ārstēšanu, tā arī auga nīkuļošanas iemeslus var mēģināt noteikt pēc lapu ārējā izskata un sākt augu "ārstēt". Dārza un telpaugu eksperte Vēsma Dzintare apkopojusi izplatītākās augu kopšanas kļūdas un slimības, kas viegli nosakāmas pēc telpauga ārējā izskata.

Kopšanas kļūdas

Foto: PantherMedia/Scanpix


Brūnas lapas malas
- par maz vai par daudz ūdens, augs pārmēslots vai augsne ir noplicināta, sauss gaiss.

Brūns lapas gals
- pārāk sauss gaiss, sakņu kamola iežūšana. Jārūpējas par gaisa mitrumu un laistīšanu.

Dzeltenas lapas
- pārliek laistīšana, slāpekļa trūkums, pārāk tumša, silta vai pārāk vēsa augšanas vieta. Jāsamazina laistīšana, jāmēslo, augs jānovieto piemērotā vietā.

Ieritinātas lapas - pārāk sauss gaiss, sakņu kamola iežūšana, bojātas saknes. Jālikvidē kopšanas kļūdas, bet, ja nepieciešams, augs jāpārstāda.

Bālas lapas, lapas dzīslojums vēl ir zaļš
- pārāk ciets ūdens, dzelzs trūkums. Laistāmajam ūdenim jāpievieno dzelzs helāts.

Gaiši plankumi uz lapām - temperatūras šoks, pārāk silts vai pārāk auksts ūdens, apsmidzināšana saulē. Augs jānovieto piemērotā vietā.

Sudrabaini plankumi - saules apdegums, tripši. Augs jānovieto piemērotā vietā, jāapēno, nedrīkst laistīt saulē.

Pārkorķošanās - straujas temperatūras maiņas, pārāk daudz ūdens un pārāk maz gaismas, krasas mitruma svārstības substrātā. 

Pastrādājuši kaitēkļi

Tīklērces - tīmekļi zem lapām un starp tām. Pārāk silts un sauss gaiss. Jāpalielina gaisa mitrums. Preparātus pret tīklērcēm jāmaina, jo ērces ātri kļūst rezistentas pret vienu ķimikāliju.

Bruņutis - brūni vairodziņi, zem kuriem atrodas utis. Lapu nobiršana. Augi jānovieto vēsākā un gaišākā vietā. Vairodziņus var nokasīt vai apziest ar spirta un ziepju šķīdumu, var lietot insekticīdus.

Laputis - lipīgas, deformētas lapas. Caurvējš, atvērts logs pavasarī, pārāk sauss gaiss. Pret laputīm līdz nātru izvilkums, zeltactiņas, plēsīgie pangodiņi, jātnieciņi, ziepju šķīdums, insekticīdi.

Tripši - sudrabainas, smalki punktotas lapas. Lapu apakšpusē – brūnganas sūkšanas vietas. Pārāk sauss gaiss. Jānoskalo ar remdenu ūdeni.

Pūkainās bruņutis - vatei līdzīgi veidojumi uz lapām, nīkulīgas lapas. Sauss gaiss.

Baltblusiņa - lapas apakšpusē mazas, baltas mušiņas ar dakstiņveida spārniem. Inficēšanās no slimiem augiem. Jāpazemina temperatūra, jo tropu izcelsmes kukainis vēsumu nepanes. Atbrīvoties palīdz līmes plāksnītes vai galdiņi. Jātnieciņi, insekticīdi.

Ērces - saritinātas, kroplas lapas. Augšanas pārtraukums. Invāzija, ko veicina siltums virs 23 grādiem pēc Celsija un gaisa mitrums virs 85%. Jāpazemina temperatūra un mitrums. Kaitēkļa apsēstās auga daļas jānogriež un jāiznīcina.

Lapu nematodes
- caurspīdīgi, ar dzīslām norobežoti plankumi uz lapām, kas vēlāk kļūst brūni. Lapu nobiršana. Infekcija, ko veicina slapjas lapas. Lapas jātur sausas. Jānovāc bojātās lapas un tās jāiznīcina. Rūpīgi jāizvairās no lapu saslapināšanas ar ūdeni.

Gliemji - izgrauztas lapas, gļotainas pēdas. Ievazāšana no ārienes. Vakaros gliemji jānolasa.

Sēnīšu slimības

Īstā miltrasa - lapas virspusē un apakšpusē balts līdz netīri brūngans pūderveida aplikums. Vēja atpūstas sēnīšu sporas. Augs jāapstrādā ar kosu novārījumu. Jālieto speciāli fungicīdi.

Neīstā miltrasa
- lapas apakšpusē balts vai netīri brūngans pūderveida aplikums. Vēja atpūstas sēnīšu sporas. Augs jāapstrādā ar kosu novārījumu. Jālieto speciāli fungicīdi.

Pelēkā puve
- pelēkbrūns aplikums uz lapām, lapu kātiem vai ziediem. Aprasināšana ar nepiemērotu ūdeni, vēsums, pārāk liels gaisa mitrums. Slimās auga daļas jānovāc. Augs jānovieto labi vēdināmā, gaišā vietā. Jāsamazina gaisa mitrums.

Sēnīšu izraisītā lapu plankumainība - dzelteni vai brūni, izkaisīti lapu plankumi, daļēji ar norobežotu himēniju. Infekcija. Slimās auga daļas jānovāc. Jālieto speciāls fungicīds. Sēnītes iznīcina arī ķiploki. Augsnē jāiesprauž viena nomizota ķiploka daiviņa.

Rūsas sēnītes
- lapas apakšpusē rūsganu "putekļu" kaudzītes. Lapas virspusē – gaiši plankumi.

Kvēpsarma - uz lapām melngans, netīrs aplikums. Stipri nomelnējušas lapas jānovāc, mazāk skartās jānomazgā ar remdenu ūdeni. Jālikvidē izraisītāji (laputis, bruņutis vai baltblusiņas).

Baktērijas un vīrusi

Foto: www.managramata.lv

Slapjā bakteriālā puve - stumbra pamatnes puve, kas izplatās pa visu augu. Novēršana nav iespējama. Sastopama Alpu vijolītēm, dīfenbahijām un dižkallām.

Eļļainā lapu plankumainība - lapas virspusē un uz kātiem stiklaini, eļļaini plankumi. Novēršana nav iespējama. Sastopama begonijām un efejām

Lapu mozaīkas vīruss
- gaišzaļi un tumšzaļi plankumi. Novēršana nav iespējama. Inficējas antūrijas, orhidejas, gloksīnijas, hipeastri.

Lapu krokainība
- nīkulīgas, nedabiski sakrokotas lapas. Novēršana nav iespējama. Inficējas fuksijas un pelargonijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!