Patīkamāk, protams, ir mācīties no citu kļūdām, nevis savējām. Tādēļ portāls "Dogs.about.com" apkopojis piecas tipiskākās suņu saimnieku kļūdas

1. Nepareiza suņa izvēle vai četrkājainā drauga iegāde, pirms esi tam gatavs

Cilvēki diezgan bieži iegādājas suni impulsa vadīti. Ir ļoti grūti palikt vienaldzīgam un neuzķerties "uz āķa", skatoties kucēna mīlīgajās actiņās, it īpaši, ja tas ir patversmē nonācis dzīvnieks, kurš meklē mājas. Tomēr pirms spert tik atbildīgu soli kā kļūšana par suņa saimnieku, vajadzētu sev uzdot dažus praktiskas dabas jautājumus:

  • Vai varēšu veltīt pietiekami daudz laika pastaigām, apmācībai un citām aktivitātēm kopā ar suni?
  • Vai nesūrošos un varēšu tikt galā, sastopoties ar spalvas mešanu, suņa izraisītu netīrību un nekārtību un uzvedības problēmām?
  • Vai varu atļauties suni uzturēt?
  • Vai suņa lielums ir atbilstošs manai dzīvojamajai platībai?
  • Vai esmu gatavs kļūt par suņa saimnieku (otra suņa saimnieku, ja viens jau ir)?
  • Vai esošie mājdzīvnieki varēs sadzīvot ar jauno?

Būtu svētīgi uzdot sev šos un daudzus citus jautājumus, lai suņa iegāde nebeigtos ar to, ka dzīvnieks savā jaunajā mājvietā jūtas nelaimīgs vai padara nelaimīgu saimnieku!

2. Socializācijas un apmācības izpalikšana

Katram sunim ir nepieciešama pamatapmācība un socializācija. Dažiem to vajag lielākā mērā nekā citiem, taču jebkuram ķepainim ir nepieciešams apgūt vismaz pašus paklausības pamatus. Ja izlemts neapmācīt suni, tas viņam ir liels zaudējums. Kā gan ķepainis zinās noteikumus, kas jāievēro, ja viņam tie nekad nav mācīti? Daudzi domā, ka apmācības nozīmē kaut ko nepatīkamu, drastisku, ar stingriem soda mēriem par katru neizpildītu komandu, un vēlas mīlulim šādus kreņķus aiztaupīt. Taču mūsdienās treneri lielākoties izmanto pozitīvās apmācības metodes, un treniņi suņiem šķiet jautri un aizraujoši.

Socializācija nozīmē ļaut sunim pierast pie visa, ar ko tam nāksies saskarties, piemēram, bērniem, citiem pieaugušajiem, citiem suņiem, kaķiem, dažādām vidēm un situācijām, turklāt svarīgi, lai sunim pirmā saskarsmes pieredze būtu pozitīva.

Bez pienācīgas socializācijas sunim var rasties bailes vai nepatika pret kaut ko, piemēram, kaķiem. Vēl sliktāk, socializācijas trūkums var novest pie veselas plejādes dažādu uzvedības problēmu, teiksim, agresiju pret tiem pašiem kaķiem. Socializācija nav domāta tikai kucēniem. Socializēt ir iespējams arī pieaugušu suni.

Jāsaprot, ka sabiedriskās vietās, kur var uzturēties ar mājdzīvnieku, kā parkos, restorānu terasēs un pat dažos uzņēmumos, vairāk priecāsies redzēt labi apmācītu un socializētu suni. Tāpat draugi un paziņas ļoti labprāt aicinās ierasties uz dažādiem pasākumiem ar visu suni, ja tas ir paklausīgs un prot labi uzvesties.

3. Par maz rotaļu un fizisko aktivitāšu

Fiziskās aktivitātes un rotaļas ir viena no suņa pamatvajadzībām. To neesamība var novest pie veselības traucējumiem vai uzvedības problēmām. Vajadzība pēc fiziskajām aktivitātēm suņiem atšķiras, tomēr lielākajai daļai suņu vajag ko vairāk par vienkāršu pastaigu.

Kā zināt, vai sunim pietiek fizisko aktivitāšu? Vai suns šķiet nemierīgs un garlaikots? Varbūt tas liekas hiperaktīvs? Vai dzīvniekam ir liekais svars? Tās visas ir zīmes, kas norāda, ka sunim nepieciešams vairāk rotaļu un aktivitāšu.

4. Profilaktisko veselības pārbaužu izlaišana

Vai esi viens no tiem, kuri iet pie veterinārārsta tikai tad, kad suns saslimst? Ja tā, neesi vienīgais. Ļoti daudzi suņu saimnieki atliek profilaktiskās vizītes pie veterinārārsta, kamēr beidzot nerodas nopietns iemesls ārstu apmeklēt. Iespējams, tu domā: “Mans suns ir vesels un jūtas lieliski. Kādēļ gan sagādāt viņam lieku stresu, apmeklējot veterinārārstu?”

Tas nav labākais veids, kā rūpēties par savu mīluli. Regulāras vizītes pie veterinārārsta (vismaz reizi gadā) ir panākumu atslēga, jā vēlies suni uzturēt pie labas veselības. Lielākā daļa suņu neizrāda, ka ir slimi, pat slēpj to, līdz slimība kļūst nepanesama.

Regulāras veselības pārbaudes ļauj veterinārārstam atklāt nelielus veselības traucējumus, pirms tie attīstās par lielu problēmu. Tās arī palīdz izveidot sunim labas attiecības ar dakteri, lai, kad radīsies nepieciešamība, nebūtu grūti veikt dažādas pārbaudes un ārstēšanu. Līdztekus veterinārārsta apmeklēšanai jāņem vērā viņa ieteikumi.

Ja rodas aizdomas, ka sunim kaut kas kaiš, nevajag gaidīt, līdz kļūst acīmredzami sliktāk. Nekavējies sazināties ar veterinārārstu, lai saņemtu viņa padomu, kā labāk attiecīgajā situācijā rīkoties.

5. Zobu veselības atstāšana novārtā

Daudziem nez kādēļ šķiet, ka nepatīkams aromāts no suņa mutes ir normāla parādība, tomēr tā visbiežāk ir zīme, kas norāda uz zobu veselības problēmām. Iespējams, sunim vienkārši mutē ir uzkrājies zobakmens. Tomēr, ja šo problēmu atstāj bez ievērības, ar laiku var attīstīties periodontīts jeb zoba saknes un apkārtējo audu iekaisums, kas var novest pie zobu zaudējuma vai pat, infekcijas izplatoties asinsritē, pie nieru mazspējas vai sirdsdarbības traucējumiem.

Kā pasargāt savu suni no tik bēdīga iznākuma? Ar zobu kopšanu mājas apstākļos. Perfektā pasaulē katrs saimnieks ar speciālu birstīti un līdzekli (nopērkami zooveikalos) tīrītu savam sunim zobus ik dienu. Taču realitātē daudziem suņu saimniekiem tas sagādā lielas problēmas. Ja tas iespējams, labākais, ko varat darīt, ir pieradināt sevi sunim regulāri tīrīt zobus. Varat arī izmantot kādu veterinārārsta ieteiktu produktu, kas palīdz atbrīvot suņa zobus no aplikuma, tomēr tas nevar pilnīgi aizvietot zobu tīrīšanu. Jebkurā gadījumā ir jāieplāno regulāra zobu tīrīšana (ar ultraskaņu) pie veterinārārsta.

Ja sunim zobus tīrīt negrasies, zini, ka profesionāla zobu higiēna pie veterinārārsta viņam ir obligāta nepieciešamība. Un pat, ja sunim zobi tiek tīrīti perfekti, vairumam ķepaiņu tik un tā nepieciešama profesionāla zobu apkope – ik pēc pāris gadiem vai retāk. Arī mums, cilvēkiem, taču jāiet pie higiēnista.
Ja sunim zobus netīra, šāda apkope nepieciešama biežāk, proti, vienu vai divas reizes gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!