Ūdensaugu dažādība un to augšanas prasības

Ūdensaugi ir fotosintēzes organismi, kuru dzīves cikls norit daļēji vai pilnīgi atrodoties ūdenī. To izmēri variē no mikroskopiskiem (vienšūnas formas), līdz salīdzinoši lieliem (tā saucamie makrofīti), piemēram, ūdensrozes un daži ūdenszāļu veidi, kuri sasniedz līdz pat 30 metru garumu.

Ūdensaugi iedalās:

Dziļūdens augu saknes atrodas grunts dibenā, bet lapas un ziedi - ūdens virspusē.

Peldošie – par šo augu spēju, efektīvi attīrīt ūdeni, tos sauc par BIO filtriem. Pateicoties lapu rozešu daudzveidībai, kuras vasaras garumā pieaugot, veido neparastus rakstus, šiem augiem nav jānostiprinās ūdenstilpnes gruntī, jo visas barības vielas peldošie augi saņem no ūdens.

Piekrastes augi – šī ir vislielākā augu grupa, un tās augi var augt dažādās grunts mitruma pakāpēs. To augšanas dziļums ūdenī ir 5-20 centimetri. Citi var augt ļoti mitrās augsnēs pat bez ūdens klātbūtnes. Tiem vajadzīgs, lai saknes būtu mitrumā, taču īslaicīgi tie spēj pārciest arī sausumu.

Bez ūdensaugiem, galvenajiem ūdens ekosistēmas producentiem, bez tiem nevarētu izdzīvot ūdens dzīvnieki. Fotosintēzes rezultātā, tie veido ne tikai organiskās vielas, bet izdala apkārtējā vidē skābekli, kurš aerē ūdeni un tiek izmantots, lai zivis un citi ūdenstilpnes iemītnieki varētu elpot, kuri absorbējot izšķīdušās minerālvielas, veicina ūdenstilpņu pašattīrīšanos.

Ūdensaugi dod patvērumu un barību daudziem ūdens kukaiņiem un citiem sīkiem dzīvniekiem, kuri savukārt kalpo, kā barība zivīm.

Daudzas no ūdenszālēm labāk aug stāvošā vai lēni plūstošā ūdenī, savukārt dažas, piemēram, no Podostemon dzimtas, ir sastopamas tikai ūdenstilpnēs ar ātru straumi. Pēc ūdens ķīmiska sastāva vajadzībām, tiek izdalītas četras ūdensaugu grupas:

Daži no plaši pazīstamiem ūdensaugu veidiem labi aug dažāda ķīmiskā sastāva ūdeņos. Citi, savukārt, tikai noteiktā ūdens veidā. Piemēram, Phyllospadix dzimtas augi sastopami tikai jūras ūdeņos, jūras rūpija (Ruppia) aug tikai sāļā vai sārmainā ūdenī, daudzas glīvenes (Potamogeton) priekšroku dod ūdeņiem, kas bagāti ar kaļķakmeni. Taču ir arī tādi, kas aug tikai mīkstos purvūdeņos.

Nozīmīgs faktors ūdensaugu attīstībai ir gan ūdens temperatūra, gan barības vielas. Brīvi peldošie augi, (piemēram, ūdenslēcas un papardes) barības vielas saņem no ūdens, savukārt vairums ūdensaugu vismaz daļēji tās iegūst no ūdenstilpnes augsnes un labāk attīstās substrātos, kas bagāti ar organiskajām vielām. Nabadzīgās augsnēs, piemēram, smiltīs, daudzu augu augums ierobežojas.

Sakarā ar to, ka gaismas intensitāte ūdenī samazinās, daudziem ūdensaugiem epidermas šūnās ir hlorofila graudi. Gandrīz visi ūdensaugi pavairojas veģetatīvi. Daži ūdensaugi apputeksnējas zem ūdens (piemēram, raglapes), citiem ziedi paceļas virs ūdens, kur arī notiek apputeksnēšanās. Sēklas un augļi izplatās ar putnu palīdzību, ūdens straumi vai nogrimstot uz grunts, iesakņojas. Daži ūdensaugi ir pielāgojušies ūdenstilpņu periodiskām izkalšanām (cirveņu dzimtas pārstāvji).

Ūdensrozes pavairo ar sakņu dzinumu, kuru nolauž no mātesauga. Dzinumam ir jābūt ar gala pumpuru, kuram apkārt ir lapas un pašam sakņu dzinumam ir jābūt ar mazajām, baltajām bārkšsaknēm. Tā kā peldspēja šādam dzinumam ir pozitīva, tad šo sakneni iestādot podā, ir jānoslogo ar kādu palīglīdzekli, kas neļaus tam uzpeldēt. Traukā tās var būt stieplītes, ar kurām piesien augu pie poda, vēl tas varētu būt marles maisiņš ar akmeņiem, kas ielikts poda apakšā. Liela uzmanība jāpievērš tam, lai virs auglīgās augsnes būtu redzams pumpurs.

Stādaudzētavas ''Dimzas'' vadītājs Guntis Vītoliņš, no personīgās pieredzes stāsta, ka ūdensrožu pavairošanu ieteicams sākt laikā, kad ir beiguši ziedēt ceriņi, jo tajā laikā ir sakrājusies pietiekoša temperatūras summa ūdensaugu veģetatīvai pavairošanai. Taču stādi, kas pieejami podiņos, var tikt stādīti līdz pat septembra beigām.

Seklo ūdenstilpņu augus pavairo ar mātesaugu sakņu čemura dalīšanu. Arī šo pavairošanu veic pēc ceriņu ziedēšanas (piemēram, cirvenes, kalmes, vilkvēles, u.c.).

Peldošo ūdensaugu pavairošana ir stipri specifiska, un katram augam tā būs savādāka, jo pavairošanas iespējas nav salīdzināmas, piemēram, ezerriekstam vai kādam citam viegli pavairojamam peldošam ūdensaugam.

Raksts tapis sadarbībā ar stādaudzētavu ''Dimzas'', kas ir viens no 11. Rudens stādu parādes dalībniekiem, un noteikti palīdzēs rast atbildes arī uz citiem ar kūdras saistītiem jautājumiem. Vairāk par Stādu parādi lasi šeit.