Mīts vai patiesība: kad suns ir priecīgs, viņam uzkarst ausis

Ar termogrāfiju jeb infrasarkano starojumu, nekādi neietekmējot suņu veselību un ķermeni, tika analizēta mīluļu ķermeņa temperatūra un tās izmaiņas. Pētnieki ir pārliecināti, ka tās noteikti var saistīt arī ar emocionālajām izmaiņām, tāpēc entuziasti no Linkolnas Universitātes Lielbritānijā, konkrētāk, Dzīvnieku uzvedības, izziņas un labklājības izpētes grupas, ķērās pie darba.

Kāds ir pamatojums šādam pētījumam? To noteikti var saprast katrs cilvēks. Līdz ar mūsu sajūtām, kādas pieredzam dažādos brīžos, tiek ietekmēts arī mūsu ķermenis. Piemēram, kad mūs pēkšņi pārsteidz kāds sen nesatikts paziņa, ko sastopam uz ielas, nereti mēdzam nosarkt. Protams, šīs izmaiņas ir saistītas arī ar asinsriti, kas tiešā veidā ietekmē ķermeņa siltumu un tā izmaiņas. Lūk, savukārt te lietā var likt termogrāfiju, kad infrasarkanie stari var itin viegli parādīt, kādas izmaiņas notiek gan cilvēka, gan dzīvnieka ķermenī!

Pētniece Stefānija Rīmere kopā ar izpētes grupu izvēlējās pētīt suņu ausis. Viņu mērķis bija noskaidrot, vai austiņās būs novērojamas asinsrites izmaiņas, kad suņi tiks pakļauti dažādām situācijām, kurām potenciāli būtu jāietekmē mīluļu uzvedība un sajūtas.

Neparastajā pētījumā tika analizētas izmaiņas sešu sunīšu austiņās. Pētnieki uzsver, ka tie bija dažādu šķirņu un bezšķirņu dzīvnieki, taču sākotnēji pētījumā piedalījušies vēl citi suņi. Tiesa, viņu rādītājus pētnieki neesot spējuši ņemt vērā, jo, izrādās, dažas austiņas bijušas "neatbilstošas pētījumam" jeb, kā to pamatojuši tā veicēji, ausis bijušas pārāk spalvainas, kas acīmredzot liedzis pētniekiem kvalitatīvi veikt analīzi.

Kas tad ar suņiem tika darīts? Katrs mīlulis tika pētīts divos gadījumos, proti, kad suņuks atrodas viens pats un kad pie viņa atnāk cilvēks. Pētnieki sākotnēji pieļāva, ka "miera stāvoklī" jeb tad, kad suns ir viens pats, būšana vienatnē samazinātu tempratūru viņu austiņās. Savukārt tad, kad suņi beidzot tika klāt pie cilvēka, viņu temperatūra austiņās strauji palielinājās. Līdz ar to pētnieki secinājuši, ka šīs izmaiņas noteikti var asociēt ar patīkamo satraukumu, ko sunīši piedzīvo, nonākot saskarsmē ar cilvēku. Likumsakarīgi, ka līdzīgas izmaiņas varētu novērot arī citos gadījumos un pretējā virzienā, proti, ja temperatūra samazinātos, varētu secināt, ka sunim cilvēka klātbūtne nav nemaz tik patīkama.

Taču termogrāfiju nevarētu vis izmantot, lai analizētu teju vai katru suņa ķermeņa daļu un temperatūras izmaiņas tajās. Jau iepriekš pētnieks Ticiano Travēns un kolēģi no universitātēm Parmā un Milānā, Itālijā, secinājuši, ka, piemēram, suņa acīs temperatūra palielinās abos gadījumos – gan priecīgos, gan ne tik jaukos gadījumos. Pētījumā Itālijā tika analizētas temperatūras izmaiņas suņu acīs, kad četrkājainie draugi tika baroti un kad viņus veda pie veterinārārsta, kas, kā zināms, nav sajūsminošs notikums. Toreiz tika secināts, ka temperatūra palielinājās abos gadījumos, kas norāda uz kopējo tendenci palielināties uzbudinājuma līmenim ķermenī. No tā pētnieki neesot varējuši secināt, vai uzbudinājums rodas prieka vai nepatīkamo sajūtu dēļ.