Foto: PantherMedia/Scanpix
Turpinājumā atbildes uz jautājumiem par tādu visai radikālu kontracepcijas metodi kā sievietes sterilizāciju. Mūs konsultē ginekoloģe Anita Dresmane (ārstu prakse "Quartus").

Sterilizācija kā kontracepcijas metode

Sterilizācija jeb ķirurģiskā kontracepcija sievietei ir droša, 100 % efektīva un permanenta jeb neatgriezeniska kontracepcijas metode. Tas nozīmē, ka pēc operācijas zūd sievietes reproduktīvā spēja, grūtniecība nevar iestāties, tāpēc šo kontracepcijas veidu rekomendē tām sievietēm, kuras pabeigušas ģimenes plānošanu un bērnus vairāk nevēlas. Ja sievietei par to ir kādas šaubas, labāk izvēlēties citas alternatīvas kontracepcijas metodes.

Sterilizācija neietekmē veselību, seksualitāti un menstruālo ciklu un neaizsargā pret seksuāli transmisīvajām slimībām, HIV, AIDS.

Vecuma vai bērnu skaita ierobežojumi sterilizācijas pielietošanā

Cāļa forumu diskusijās un pat mediķu atbildēs parādījās frāze, ka Latvijā sterilizāciju var veikt sievietes vecumā virs 35 gadiem un tikai tad, ja ir trīs bērnu mātes, bet pēc 40 gadu vecuma to var veikt neatkarīgi no bērnu skaita. Tomēr Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā nekas tāds nav teikts, tur tikai noteikts, ka "ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt:

  1. pacientam, kas ir vecāks par 25 gadiem, - ar viņa rakstveida piekrišanu;

  1. medicīnisku indikāciju dēļ pacientam (arī jaunākam par 25 gadiem) ar ārstu konsilija apstiprinājumu [konsilija sastāvā ir ginekologs (dzemdību speciālists) vai urologs, atkarībā no pacienta dzimuma, un divi ārsti - attiecīgās medicīnas nozares speciālisti] un pacienta rakstveida piekrišanu (ja pacients ir rīcībnespējīga persona, ar aizgādņa rakstveida piekrišanu).

Ķirurģisko kontracepciju pacientam drīkst izdarīt ginekologs (dzemdību speciālists), urologs vai ķirurgs".

Izrādās, ka tāda atšķirība izteikumos radusies tāpēc, ka šie noteikumi ir spēkā no 2005. gada oktobra. Līdz tam Latvijā ķirurģiskā kontracepcija veselai sievietei bija atļauta pēc 35 gadu vecuma un tikai tad, ja viņai ir ne mazāk kā trīs bērni, un pēc 40 gadu vecuma neatkarīgi no bērnu skaita.

Vēlmei pielietot sterilizāciju jābūt pārdomātai

Jaunie Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma noteikumi atbilst WHO (Pasaules Veselības aizsardzības organizācija) rekomendācijām.

Ķirurģiskā kontracepcija iesakāma visām vecuma grupām, ja tā ir sievietes/vīrieša pārdomāta vēlme un ja ir saņemta pilnvērtīga un saprotama informācija par šo kontracepcijas metodi.

Īpaši tiek uzsvērts, ka papildu izskaidrošana nepieciešama jaunajām sievietēm, kuras nav dzemdējušas, vīriešiem, kas vēl nav tēvi, un klientiem ar mentālām problēmām, tostarp depresiju. Šie klienti ir atkārtoti jākonsultē par metodes neatgriezeniskumu un jāinformē par alternatīvām iespējām - citām ilgtermiņa, efektīvām un drošām, bet atgriezeniskām kontracepcijas metodēm.

Pētījumos ir pierādīts, ka līdz pat 20 % sieviešu, kuras veikušas sterilizāciju agrīnā vecumā, vēlāk nožēlo šo izvēli. Tātad jaunības gadi ir biežākais sterilizācijas nožēlošanas iemesls, un bieži vien tiek norādīts uz informācijas trūkumu par metodes rezultāta neatgriezeniskumu.

Sterilizācija citur pasaulē un pie mums

Daudzās valstīs un klīnikās tā ir visbiežākā laparoskopiski veiktā operācija. Piemēram, Lielbritānijā sieviešu un vīriešu sterilizācija ir vispieprasītākā metode vēlīnā reproduktīvā vecumā, arī Norvēģijā katra trešā sieviete pēc 40-44 gadu vecuma, kura izsargājas no grūtniecības, izvēlas ķirurģisko sterilizāciju. Latvijā nesakārtotās likumdošanas un dārdzības dēļ šī metode nav īpaši populāra.

Latvijā par sterilizācijas operāciju pacientei pašai jāmaksā pilnā apjomā, jo valsts šo operāciju neapmaksā, nedarbojas arī ģimenes ārsta nosūtījums. Šī operācija ir maksas pakalpojums, tāpēc katrā slimnīcā summa var būt nedaudz atšķirīga. Cena ir no LVL 120 līdz LVL 250.

Sterilizāciju sievietes var veikt jebkurā vietā, kur veic ginekoloģiskas operācijas. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Gaiļezerā) - LVL 250; P. Stradiņa slimnīcā - LVL 220,50; Jūrmalas Bulduru slimnīcā - LVL 220.

Sterilizācija pieejama arī daudzos citos stacionāros ārpus Rīgas, piemēram, Cēsu klīnikā laparoskopiska sterilizācija maksā LVL 185, ķirurģiska kontracepcija (sterilizācija) ar laparotomiju - LVL 55 (tiesa, Cēsu klīnikā tas ir papildus pakalpojums citas operācijas laikā. Tas nozīmē, ka nevar aiziet uz slimnīcu uz veikt tikai sterilizāciju; ja sievietei veic cita veida laparatomiju (visbiežāk tas ir ķeizargrieziens) un ja ir vēlme, šīs operācijas laikā par minēto (papildus) samaksu veic arī sterilizāciju.).

Parasti papildu jāmaksā par narkozi, stacionārā pavadītajām "gultas dienām" un atrašanos palātā ar ērtībām, tāpēc kopējā pakalpojuma cena var būt lielāka. Operācija ilgst apmēram 15-20 minūtes, kopā ar narkozi - 30-40 minūtes.

Par sterilizācijas fizioloģisko būtību un veidiem

Lai labāk saprastu sterilizācijas būtību, sniegsim vienkāršotu sievietes iekšējo dzimumorgānu anatomijas skaidrojumu. Olvadi ir tiltiņi, kas savieno olnīcu, "olšūnu fabriku", ar dzemdi. No olnīcas katra menstruālā cikla vidū (apmēram 14. dienā, skaitot no pēdējo mēnešreižu pirmās dienas) izdalās pati lielākā un skaistākā olšūna un gaida olvada galā. Spermatozoīdiem nepieciešams šis tiltiņš, lai tie varētu nokļūt līdz olšūnai, no maksts, kur viņi nonāk dzimumakta laikā, cauri dzemdei līdz olnīcai. Ja šo tiltiņu nojauc, spermatozoīdi netiek līdz olšūnai un apaugļošanās nav iespējama, grūtniecība nevar iestāties.

Olnīcas turpina darboties kā parasti, veidojas olšūnas, notiek ovulācija, tikai olšūnas nenonāk dzemdē, bet absorbējas vēdera dobumā. Spermatozoīdi paliek makstī un dzemdē. Menstruācijas notiek kā parasti, sievietes ikdienā nekas nemainās. Pētījumos ar krāsaino doplera metodi konstatēts, ka olvadu liģēšana nemaina asinsriti dzemdes un olnīcu artērijās.

Sievietes ķirurģiskās kontracepcijas pamatmetode ir laparoskopiska olvadu koagulācija vai skavu uzlikšana. Pārtulkojot vienkāršā valodā, tā ir olvadu nosiešana vai pārdalīšana.

Laparoskopija

Laparoskopija izpaužas tā, ka ārsts (parasti ginekologs, bet var arī ķirurgs) veic trīs apmēram centimetru lielus iegriezumus vēdera priekšējā sienā (nabā un sānos), caur kuriem vēdera dobumā ievada speciālus instrumentus un optiku, kuras kontrolē veic operāciju. Pati procedūra ir ļoti vienkārša, un tiek izmantotas dažādas tehnikas tiltiņa nojaukšanai - to var pārdalīt, izmantojot "karstu nazi", var saspiest ar īpašām spraudītēm. Parasti slimnīcā nav jāpavada vairāk par vienu dienu. Rētas ir ļoti mazas un pēc sadzīšanas nav manāmas.

Laparotomija

Laparotomija izpaužas tā, ka nedaudz virs kaunuma apmatojuma veic apmēram 10 cm lielu iegriezumu, caur kuru ārsts veic operāciju. Šādā veidā sterilizācijas operāciju vairs neveic, to var piedāvāt kā papildu pakalpojumu citas operācijas gadījumā, piemēram, pēc trešā ķeizargrieziena operācijas. Atlabšana pēc laparotomijas ir daudz ilgāka un nepatīkamāka nekā pēc laparoskopijas.

Medicīniskas indikācijas sterilizācijas veikšanai

Nav tādu medicīnisku indikāciju, kas absolūti traucētu sievietei veikt sterilizāciju. Tomēr ir daži apstākļi un stāvokļi, kas prasa īpašu uzmanību. Tas parasti saistīts ar operācijas un narkozes risku - smagas blakus saslimšanas, infekcijas. Šādās situācijās ir jāizvērtē iespējamais risks. Ja ieguvumi no sterilizācijas ir mazāki nekā iespējamie operācijas un narkozes riski, tad sievietei ārsts ieteiks citas efektīvas ilgtermiņa kontracepcijas metodes.

Vēlreiz jāuzsver, ka sterilizācija ir neatgriezeniska kontracepcijas metode. Tomēr, ja sieviete pēc kāda laika tomēr vēlas grūtniecību, tas ir iespējams, izmantojot mākslīgo apaugļošanu. Grūtniecība noritēs dabiski, un sieviete pati varēs dzemdēt savu bērniņu.

Ja sterilizācija ir veikta, uz olvada uzliekot skavas, un pēc operācijas nav pagājis ilgs laiks, pastāv neliela iespēja (~30 %), ka olvadu caurlaidība atjaunojas, ja atkārtotas operācijas laikā skavas no olvada tie noņemtas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!