Krētā, apmēram 60 kilometrus uz dienvidrietumiem no Heraklionas atrodas Festa - Krētas reliģiskais un kultūras centrs, kurā savulaik uzcelta viena no lielākajām valdnieka pilīm. Pirmo reizi ap 1700. Gadu p.m.ē. pili sagrauj zemestrīce, bet pēc atjaunošanas, 1450. gadā to iznīcinājis paisuma vilnis. Arheoloģiskajos izrakumos Festā ticis atrasts bronzas disks - mūsdienu kalendāra prototips.
18 kilometrus garā Samarijas aiza atrodas Krētas rietumos un vietējie Samarijas aizu sauc par "Farangas", jeb "Varenā aiza". Samarijas aizā aug ap 2000 gadu vecas cipreses, bet no tās augšas var redzēt Krētas otru augstāko virsotni - Pačnes (Pachnes) kalnu. 5.gadsimtā p.m.ē. aizā uz dzīvi apmetušies dorieši, kas šeit izveidoja plašu reliģisko centru un pilsētvalsti Terra. Samarijas aizas "Dzelzs vārtos" aiza ir tikai dažus metrus plata, bet 1100 metrus augsta. Dabas varenums un cilvēka neskartās dabas skaistums ir tā vērts, lai dotos nebūt ne vieglajā pastaigā pa Samarijas aizu.
Santorīni kaldera ir vulkāniskās izcelsmes līča norobežojošie stāvie krasti un tulkojumā no spāņu valodas "caldera" nozīmē katls. Kaldera izveidojās vulkāna izvirduma rezultātā, tās sienu augstums - 300 metru. Kaut vulkāns joprojām ir aktīvs, kalderas malās "satupuši" ciematiņi. Leģendu piekritēji saista Santorīni līci ar Atlantīdas bojāeju.
Taureņu ieleja, kurai cauri tek Pelekanosas upe atrodas Rodas salas rietumu daļā. Tas ir dabas rezervāts, kurā pavasaros un rudeņos var pastaigāties neskaitāmu taureņu kompānijā. Skaistie lidoņi var sasniegt 23 milimetru garumu, bet to spārnu atvērums - pat 60 milimetrus. '
Apmēram 70 kilometrus uz dienvidrietumiem no Rodas pilsētas Monolītas klints galā atrodas ciemats Monolīts. 1480. gadā Sv. Jāņa ordenis šeit uzcēla pili, lai aizsargātu apkārtni no pirātiem. Tagad ciematā aplūkojamas pilsdrupas un, lai apskatītu nelielo ciematiņu, pasēdētu tā dažos krodziņos u apskatītu pilsdrupas, jārēķinās ar krietnu kāpienu.
Elafonisi (Elafonisos) ir neliela saliņa Krētas rietumu piekrastē, 80 kilometrus no Hanijas. Uz Elafonisi no Krētas var aiziet kājām - tā atrodas tikai 100 metrus no balto smilšu pludmalkrasta. Tā kā salā atrastas izzūdošas augu sugas, tā atzīta par vienu no "Natura" aizsargātajiem dabas objektiem.
Lesbas sala jeb Mitilēna atrodas Egejas jūrā, un no Turcijas to atdala Mitilini šaurums. Salas savu nosaukumu ieguvusi no sava aizbildņa - dieva Lesbos un sengrieķu dzejnieces Sapfo, kuras dzejā pausta mīlestība pret sievietēm. Lesbas salā var paslēpties no tūristu pūļiem, apskatīt grieķu, romiešu un bizantiešu arhitektūras pieminekļu paliekas, baudīt salas skaistās pludmales, un dabu, piemēram, unikālo pārakmeņojušos Sigri mežu un iejusties ciematu nesteidzīgajā ikdienā.
Kefalonija ir lielākā Jonijas jūras sala, kas atrodas Grieķijas rietumu piekrastē. Salā klintis mijas ar priežu audzēm un gleznainiem piekrastes līčiem, tāpēc Kefalonija patiks gan dabas mīļotājiem, gan pludmales laiskošanās, gan arī aktīvāku nodarbju cienītājiem. Viens no salas "must see" objektiem ir Melissani pazemes ezers.
Hanija (Chania) ir otra lielākā Krētas pilsēta, kas līdz 1972. gadam bijusi Krētas galvaspilsēta un savā laikā - arī viena no lielākajām Balkānu tirdzniecības ostām. Hanijas līkumainajās ieliņās vēsturi var burtiski "dzert lieliem malkiem" - pilsēta būvēta senās Kidonijas vietā, vēlāk Hanijā savas pēdas atstājuši arābi, turki, bizantieši, romieši, ebreji, venēcieši un pat ēģiptieši. Šobrīd Hanija tiek uskatīta par vienu no pievilcīgākajām Krētas kūrortpilsētām.
Zakrosa aiza Krētā tiek saukta arī par miroņu aizu (Faragi tou Nekron), kas savu nosaukumu ieguvusi pateicoties neolīta apbedījumiem aizas sienās, kurās joprojām redzamas alas. Aiza atrodas netālu no Kato Zakros, sākas pie Ano Zakros ciematiņa, tās garums - 8 kilometri. Stāvās aizas sienas un iespaidīgie klinšu skati aizu ierindo starp ainaviskākajām vietām Krētā. Aizas apkārtnē aug oleandri un Krētas gurķu mētras, bet pie upes jāuzmanās no čūskām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
