2015./2016. mācību gadā skolās nereģistrēto bērnu skaita straujais pieaugums ir apstājies, un faktiski nepalielinās arī ārzemēs esošo bērnu skaits. Tā pēc ikgadējās datu apkopošanas ir secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Kopējais izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits 2015./2016. mācību gadā ir 15 912, un, kā jau ierasts, lielākā daļa no tiem (12 965) atrodas ārzemēs.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, visbūtiskākais pieaugums (no 1655 uz 1940) vērojams starp bērniem – ārvalstu pilsoņiem ar uzturēšanās atļauju Latvijā.
Decembra beigās un janvāra sākumā IKVD kārtējo reizi apkopoja pašvaldību sniegto informāciju, kas ļāva secināt, ka, salīdzinot ar 2014./2015. mācību gadu, kopējais Latvijā deklarēto skolās nereģistrēto obligātā izglītības vecuma bērnu skaits pieaudzis pavisam nedaudz – par 219 bērniem. Tā ir būtiska atšķirība no iepriekšējiem trim gadiem, kad katru gadu skolās nereģistrēto bērnu skaits palielinājās vairāk nekā par 1500 bērniem.
Tāpat apstājies krasais ārzemēs mītošo bērnu skaita pieaugums. Ja, sākot no 2010. gada, pieaugums bija par aptuveni 2000 bērniem gadā, tad pagājušajā mācību gadā ārzemēs esošo bērnu skaits palielinājās par 730 bērniem, bet šajā – tikai par 17.
Kā norāda IKVD, pozitīvi ir vērtējama pašvaldību arvien aktīvākā un apzinīgākā rīcība, lai uzzinātu bērnu atrašanās vietu un iemeslus, kādēļ viņu vārdi nav atrodami nevienas izglītības iestādes sarakstā. 63 Latvijas pašvaldības ieguvušas informāciju par visiem skolās nereģistrētajiem bērniem. Tomēr pārējās pašvaldībās vēl joprojām ir bērni, par kuriem pašvaldībai nav informācijas vai arī pašvaldība ziņo, ka turpina skaidrot situāciju. Šajā mācību gadā tādi ir 624 bērni (2014./2015. mācību gadā – bija 730).
Salīdzinot ar 2014. gadu, nav būtiski mainījies bērnu ar īpašām vajadzībām skaits (12), bet no viena līdz četriem ir pieaudzis ilgstoši slimojošu bērnu skaits, kuri neapmeklē izglītības iestādi. Tas nozīmē, ka pašvaldībām jāstrādā vēl aktīvāk un jāmeklē jauni risinājumi sadarbībai ar ģimenēm, lai sniegtu šiem bērniem nepieciešamo atbalstu, nodrošinātu individuālajām spējām atbilstošu izglītības ieguvi un palīdzētu mazināt atstumtību.
Pašvaldību sniegtie dati liecina, ka 187 bērniem ir anulēta deklarētā dzīvesvieta, 60 bērni adoptēti uz ārvalstīm, 53 – atrodas bezvēsts prombūtnē, bet 67 – nav reģistrēti izglītības iestāžu sarakstos citu iemeslu dēļ (piemēram, audzina bērnu, plāno uzsākt mācības nākamajā gadā).
Lai novērstu priekšlaicīgu mācību pamešanu un līdz ar to arī samazinātu skolās nereģistrēto bērnu skaitu, IKVD ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, sadarbojoties ar Latvijas pašvaldībām, 2016. gada vidū sāks specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" īstenošanu. Projekta laikā tiks gan sniegts individuālais atbalsts bērniem ar priekšlaicīgas mācību pamešanas risku, gan pilnveidota informācijas uzskaite un sadarbībā ar pašvaldībām stiprināta priekšlaicīgas mācību pamešanas novēršanas sistēma.
IKVD četras reizes gadā Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) aktualizē no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iegūtus datus par Latvijas pašvaldībās deklarētiem bērniem vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, bet pašvaldībām ir pienākums noskaidrot, kādēļ viņi nav reģistrēti nevienā skolā, veicināt bērnu atgriešanos izglītībā un ievadīt VIIS aktuālo informāciju. Savukārt kvalitātes dienests reizi gadā apkopo un publisko datus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
