Neatkarīgi no finansiālās rocības, vecāki vēlas bērniem sniegt atbalstu, līdz ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu, palīdzot nostāties uz savām kājām. Kā liecina "DNB bankas" īstenotā aptauja, aptuveni trešā daļa vecāku veido bērnam paredzētu naudas uzkrājumu, bet citi kā investīciju bērna nākotnē redz arī ģimenes nekustamo īpašumu un citus risinājumus. Visbiežāk - 31,7 procenti mēnesī bērnu nākotnei atliek līdz 25 eiro.
Lai nodrošinātu saviem bērniem finansiālu labklājību nākotnē, trešā daļa aptaujāto (33,8 procenti) atklāja, ka izveidojuši īpašu krājkontu, kura uzkrājums bērnam būs pieejams pēc pilngadības sasniegšanas. Katrs ceturtais (25,4 procenti) uzkrājumu veido savā vai dzīvesbiedra krājkontā, bet teju tikpat liela daļa aptaujāto (25,2 procenti) pastāstīja, ka iegādāts nekustamais īpašums, kas nākotnē varētu kalpot par finansiālu atbalstu bērnam, par aptaujas rezultātiem portālu Cālis.lv informēja bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Anita Irbīte.
Tikmēr aptuveni katrs sestais (15,6 procenti) respondents izmanto uzkrājošu dzīvības apdrošināšanu, bet aptuveni katrs desmitais (11,8 procenti) veido skaidras naudas uzkrājumu. Savukārt 14,9 procenti respondentu atzina, ka naudas līdzekļus bērnu finansiālajai labklājībai nākotnē patlaban neatvēl.
Kā liecina apkopotā informācija, finansiālu atbalstu saviem mazbērniem cenšas sniegt arī vecvecāki. Lai gan lielākā daļa jeb 54,4 procenti aptaujāto norādīja, ka vecvecāki iepriekšminētās uzkrājumu iespējas saviem mazbērniem neizmanto, gandrīz trešā daļa (30,2 procenti) apstiprināja, ka finanšu līdzekļus mazbērnu nākotnei gādā arī vecvecāki.
Latviešu respondenti šo atbildi snieguši salīdzinoši nedaudz biežāk (31,6 procenti) nekā krievvalodīgie (27 procenti). Vienlaikus 15,4 procenti aptaujāto atzina, ka nav informēti par vecvecāku rīcību šajā aspektā.
Aptuveni katrs piektais jeb 22,4 procenti mēnesī cenšas atvēlēt 26 līdz 50 eiro, vidēji katrs desmitais (12,6 procenti) – 51 līdz 75 eiro, kamēr pavisam neliela daļa (5,8 procenti) bērna nākotnei atvēl 76 līdz 100 eiro vai vairāk (divi procenti).
"Kā apstiprina vecāku sniegtās atbildes, vecāki gana aktīvi cenšas uzkrāt finanšu kapitālu, lai varētu bērnam palīdzēt veiksmīgi nostāties uz savām kājām, dodoties "pieaugušo dzīvē". Protams, bērna izskološana un audzināšana, īpaši jau daudzbērnu ģimenēm, var būt finansiāli sarežģīta, līdz ar to ne vienmēr vecākiem ir brīvi līdzekļi, ko noguldīt krājkontā vai uzkrāt kādā citā veidā. Tomēr, kā redzams, vecāki izmanto dažādus risinājumus un ik mēnesi nogulda arī nelielus līdzekļus, kas gadu gaitā veido nopietnāku summu," komentē "DNB bankas" uzkrājumu produktu kategorijas vadītājs Normunds Rudzītis.
"Gadījumos, kad vecāki izvēlas veidot uzkrājošo apdrošināšanu bērnu izglītības nodrošināšanai, nereti vienlaikus tiek veidots uzkrājums gan savām vecumdienām, gan arī bērnu izglītībai nākotnē. Tomēr nereti ir situācijas, kad naudas abām lietām nepietiek - tad kā prioritāte izvirzās bērnu labklājība nākotnē," turpina Rudzītis.
Kā atklāj aptaujā sniegtās atbildes, vecāku motivācija uzkrājuma veidošanai ir gana atšķirīga. Kamēr vairāk nekā trešā daļa (39,3 procenti) latviešu vecāku uzkrājumu veido savas atvases studiju apmaksai, tikmēr respondenti, kuru sarunvaloda mājsaimniecībā ir krievu valoda, šādu atbildi nav snieguši ne reizi. Puse krieviski runājošo respondentu norādīja, ka neveido uzkrājumu ar noteiktu mērķi, jo, sasniedzot noteiktu vecumu, ļaus bērnam pašam izvēlēties, kā likt lietā ģimenes veidoto kapitālu. Latvieši šo variantu norādījuši 38,2 procentos gadījumu.
Savukārt vidēji ceturtā daļa aptaujāto (26,4 procenti) atklāja, ka uzkrājumu veido sava bērna "pūram" jeb kā finansiālu atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Neliela daļa norādījuši arī to, ka finanses plāno nodot bērna rīcībā mājokļa pirmajai iemaksai (3,8 procenti), pirmā auto iegādei (2,3 procenti), uzņēmējdarbības sākšanai (1,5 procenti) un pat kāzām (0,8 procenti).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
