Mēs esam dzirdējuši, ka rentgena izmeklējumi nav īpaši labi veselībai, bet ko tas patiesībā nozīmē, kā stari ietekmē organismu, kā samazināt starojuma risku bērniem, par to īpašā materiālā vecākiem stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti.
Rentgena stari ir neredzami stari, kas, izspiežoties cauri ķermenim, rada audu un orgānu attēlu. Rentgena izmeklējumi ir nesāpīgi, taču to laikā ir nepieciešams, lai bērns uz dažām sekundēm nekustētos. Lai to nodrošinātu, dažreiz ir nepieciešams, lai vecāki pieturētu bērnu vai pastāvētu viņam blakus. Atsevišķos gadījumos nekustīga stāvokļa panākšanai izmanto dažādas palīgierīces.
Lielas rentgena starojumu devas var izraisīt ādas apdegumus, taču daudz lielāka nozīme ir faktam, ka starojums var izraisīt vēzi. Ir vairāki pētījumi, kas apstiprina nelielu saslimstības ar vēzi pieaugumu pat mazu starojuma devu dēļ.
Rentgena izmeklējumi ir izmeklējumi, kuros attēla iegūšanai izmanto rentgena starus. Šos izmeklējumus veic radiologa asistents. Rentgena attēls tiek saglabāts datorā digitālā formātā, un tos analizē ārsts – radiologs. Nepieciešamības gadījumā vecāki var iegūt izmeklējuma attēlus digitālā formātā – kompaktdiskā; pēc tava pieprasījuma tos ierakstīs Daudzfunkcionālā korpusa reģistratūrā.
Daudzu izmeklējumu laikā, lai aizsargātu bērna ķermeņa daļas, tiek lietoti aizsarglīdzekļi dzimumorgāniem un vairogdziedzerim, turpretī citu izmeklējumu laikā tie nav nepieciešami vai pat traucē iegūt informatīvu rentgena attēlu. Ja tev ir jautājumi par aizsarglīdzekļiem pret jonizējošo starojumu, nekautrējies tos uzdot radioloģijas nodaļas personālam.
Cik "stiprs" starojums tiek izmantots šajos izmeklējumos
Visi cilvēki ikdienā tiek pakļauti dabiskajam radioaktīvajam fonam – starojumam, ko mēs saņemam no saules, augsnes, iežiem, celtnēm, gaisa un ūdens. Rentgena staru izraisīto starojuma daudzumu var salīdzināt ar dabisko radiaktīvo fonu, kādu cilvēks saņem gada laikā.
Lai noteiktu, vai ieguvums no izmeklējuma būs lielāks par iespēju saslimt ar vēzi, uzdod ārstam šādus jautājumus:
Vai izmeklējums ir tiešām nepieciešams?
Ja atbilde ir "jā", tad ieguvums, visdrīzāk, būs lielāks par risku.
Vai bērnam nav veikts līdzīgs radioloģiskais izmeklējums jau agrāk?
Ja tavam bērnam agrāk ir veikti izmeklējumi, par kuriem ārstējošais ārsts nezina, nokopē šā izmeklējuma aprakstu un iedod to ārstējošajam ārstam. Tādā veidā iespējams izvairīties no atkārtota izmeklējuma, ja tavam bērnam līdzīgs izmeklējums jau ir veikts.
Vai nav iespējams līdzvērtīgs izmeklējums, kurā netiek izmantoti rentgena stari?
Pajautā ārstam, vai rentgena izmeklējumu nevar aizstāt ar citiem izmeklējumiem, piemēram, ultrasonogrāfiju vai magnētisko rezonansi.
Kā samazināt starojuma izraisītu risku bērniem
Jonizējošā starojuma deva, ko pacients saņem, veicot rentgena izmeklējumu, ir ļoti maza, tomēr ir nepieciešams to pēc iespējas samazināt. Lai bērns saņemtu vismazāko iespējamo starojuma devu:
- rentgena izmeklējumu veic tikai tad, ja tas ir medicīniski nepieciešams;
- jāizmeklē tikai tā ķermeņa daļa, kas nepieciešama;
- cik vien iespējams, ar starojumu necaurlaidīgu pārklāju jāapklāj tās ķermeņa daļas, kas netiek izmeklētas;
- izmeklējums jāatkārto tikai nepieciešamības gadījumā;
- lūdz ārstējošajam ārstam nosūtījumā uz rentgena izmeklējumu detalizēti norādīt izmeklējuma iemeslu! Jo vairāk informācijas par tava bērna veselības problēmu būs nosūtījumā, jo precīzāk un ar iespējami zemāko starojuma devu var veikt izmeklējumu un jo labāk var noteikt diagnozi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
