Bērnu patiesības mirkļi, kas likuši vecākiem nosarkt  (2)

"Boredpanda" piedāvā iepazīties ar bērnu izteicieniem jeb patiesības mirkļiem, kuru dēļ viņu vecākiem nācies pārdzīvot visai neveiklus brīžus. Tos atklājuši vecāki vai paši "vainienieki", esot jau pieaugušā vecumā.

Iepazīsties, pasmaidi un pamēģini atcerēties, vai arī tev kas tamlīdzīgs kādreiz nav bijis jāpiedzīvo.

"Mana draudzene ilgi nevarēja savu meitu pieradināt dzert parastu ūdeni. Katru reizi, kad mazā izdzēra glāzi ūdens, draudzene ļoti priecājās un aplaudēja. Vienreiz tas notika restorānā, un tad meitiņa visiem dzirdot paziņoja: "Iedzeršana mammu dara laimīgu!""

"Kad mans dēls bija mazs, viņu ļoti satrauca fakts, ka periodiski viņš nepaguva aizskriet līdz tualetei. Es viņam sacīju, ka tas notiek ar visiem, pat ar mani. Nākamajā dienā es dēlu aizvedu uz bērnudārzu, un viņš tūliņ pat, klāt pienākušajai audzinātājai, spēra vaļā: "Es sasmērēju savas biksītes, taču mamma teica, ka viss kārtībā un ka ar viņu tas atgadās regulāri".

"Otrās grūtniecības laikā es skaidroju mazajai meitai, ka man vēderā ir mazulītis un tētis palīdzēja viņu tur iestādīt. Bet tajā laikā meita mēģināja mani it visā atdarināt un sāka visiem stāstīt, ka viņas vēderā sēž bērniņš un ka tētis darījis visu, lai viņš tur būtu. Jūs pat iedomāties nevarat, kā cilvēki uz mani skatījās."

"Tajā laikā es ļoti smagi pārdzīvoju šķiršanos un dažreiz atļāvos paskumt pie vīna glāzes. Kad bijām lielveikalā, es iepirkumu ratiņos ieliku vīna pudeli un mana meita, visiem dzirdot, paziņoja: "O, mamma atkal skums!"

"Vienreiz mēs ar vīru un jaunāko dēlu braucām skatīties, kā mūsu vecākā meita spēlē futbolu. Pa ceļam dēls tēvam uzdeva jautājumu par to, kā viņš nācis pasaulē, un vīrs viņam pastāstīja par spermatozoīdiem un olšūnām. Kad mēs ieņēmām vietu tribīnēs, blakus citiem vecākiem, dēls pietiekami skaļi pavaicāja: "Tēt, bet tie tavi spermatozoīdi joprojām ir manī?"

"Kad es atmetu smēķēšanu, mana piecus gadus vecā meita bērnudārza audzinātājai sacīja, ka ļoti lepojas ar mani, jo es esmu spējusi pārtraukt lietot narkotikas."

"Vīrs uz sava onkuļa bērēm paņēma līdzi mūsu četrus gadus veco dēlu. Kad zārku ar mirušā ķermeni iznesa no baznīcas, dēls pietiekami skaļi vaicāja tēvam: "Tēt, bet kas tajā kastē?"

"Lielveikalā mēs ar meitu gājām garām milzu vitrīnai, kurā bija izvietoti vīni. Kaut kādā brīdī viņa pagriezās pret mani un skaļi sacīja: "Mammīt, paskaties, cik daudz tavas sulas! Te visur ir tava mīļākā sula, mammīt!"

"Sākšu ar to, ka mana ģimene ir ļoti reliģioza. Vienreiz, kad man bija četri gadi, mamma paņēma mani līdzi uz banku. Viņa nosēdināja mani pie lodziņa, aiz kura sēdēja meitene-kasiere. Es uzmanīgi paskatījos uz viņu un sacīju: "Mammu, tu taču man sacīji, ka Dievs nerada nesmukus cilvēkus!"

"Šis stāsts ar mani atgadījās agrīnā bērnībā, taču man par to ir kauns līdz pat šodienai. Mana mamma bieži sacīja, skatoties uz sevi spogulī: "Es esmu resnākā sieviete pasaulē!" Vienreiz es lielveikalā ieraudzīju ļoti apaļīgu sievieti, parādīju uz viņu ar pirkstiem un skaļi iekliedzos: "Mammīt, skaties, tu neesi visresnākā sieviete pasaulē. Tā ir viņa!"

"Vienreiz manas draudzenes mazā meita norādīja uz netālu stāvošo policistu: "Skaties, mammu, šim onkulim tieši tādi paši rokudzelži kā tavā guļamistabā!" – ar vēl pāris smieklīgiem atgadījumiem iepazīstina arī "Adme"."

"Mans četrus gadus vecais dēls izdomāja, ka padzīvojušus cilvēkus vajadzētu pabrīdināt, ka viņi drīz mirs. Vienreiz lielveikalā viņš piegāja klāt sievietei un sacīja: "Visi vecie cilvēki nomirst… Es vienkārši gribēju pateikt, ka jūs īpaši labi neizskatāties."