– Šri Šri Ravi Šankars (saukts arī par Šri Šri, Guruji) 30. jūnijā apmeklēs Latviju – kā jūsu ceļi ir krustojušies?
Pirms trim četriem gadiem es sev atklāju Šri Šri Ravi Šankaru vietnē "YouTube". Tad vēl dzīvoju Parīzē, laikam kāds no draugiem ieteica, un es vienkārši sāku klausīties viņa lekcijas. Man iepatikās, un tā es to daru joprojām. Bija pārtraukumi, kad es to nedarīju, bet tad sapratu, ka man tas ir nepieciešams. Tad arī sāku vairāk interesēties – kas ir šis cilvēks? Uzzināju, ka viņam būs liels pasākums ar meditāciju Londonā, Karaliskajā Alberta hallē, un mēs ar vīru speciāli lidojām uz turieni. Tur bija kādi pieci seši tūkstoši cilvēku, un vispār... tas bija kaut kas neizmirstams. Man tas bija ļoti liels notikums.
– Kāda uz to brīdi bija jūsu garīgo meklējumu pieredze?
Manuprāt, ja cilvēks aizdomājas par to, kas īsti viņš, tad visa viņa dzīve ir garīgo meklējumu ceļš. Manā dzīvē bijis daudz visa kā, pirms divdesmit gadiem atklāju jogu un vēdisko kultūru. Protams, tāpat kā visi – iesākumā caur vairāk fiziskām formām, vēlāk jau dziļāk. Vairākkārt esmu bijusi Indijā, satikusi dažādus skolotājus. Pirms deviņiem gadiem man palaimējās nokļūt uz īpašu rituālu vienā ašramā pie ļoti zinoša Guruji, kura nu jau vairs nav uz šīs zemes. Tāpēc man bija sava iekšēja vīzija, kādam ir jābūt skolotājam, es viņu meklēju. Meklēju zināšanas, kas nāk caur sajūtām. Satiku vairākus ļoti zināmus un slavenus guru, mistiķus, filozofus, mūkus, bet kaut kā tā sanāca, ka tieši Šri Šri man šobrīd ir vistuvākais.
– Kāpēc tomēr tieši Šri Šri?
Uz šo es pat īsti nevaru atbildēt. Iesākumā atradu viņa dibināto organizāciju "Art of Living" (AOL) Parīzē. Nesen uzzināju, ka Latvijā tā darbojas jau četrpadsmit gadus, bet es par to neko nezināju. Janvārī Guruji starptautiskajā lapā ieraudzīju, ka viņš jūnijā būs kaimiņos Lietuvā. Martā uzrakstīju uz Indijas biroju, ka varbūt viņš varētu atbraukt arī uz Rīgu. Uzrakstīju, kas es esmu un ka esmu gatava organizēt viņa vizīti. Pēc trim nedēļām viņa lapā parādījās info, ka viņš brauc uz Rīgu! Tad arī atradu AOL cilvēkus Latvijā, par kuriem te dīvainā kārtā līdz tam neko nebiju dzirdējusi, un tagad arī esmu nedaudz iesaistīta vizītes organizēšanā. Es vienkārši eju pēc savām sajūtām, vibrācijām un – redzat, kā viss saliekas kopā... Tā ir tā mystery of life, dzīves mistērija. Ja tu esi tas meklētājs, tad mistērija ir visur...
– Vai ikdienā meditējat regulāri? Kāds no tā ir ieguvums?
Deviņdesmito gadu sākumā uz Rīgu atbrauca dzenbudistu mūki no Francijas, kur ir lielākais dzenbudistu klosteris ārpus Vjetnamas. Viņi palika manās mājās, un tā bija mana pirmā apzinātā meditācijas pieredze, tāds wow...
Katram var būt savs viedoklis par to, kas ir meditācija. Cilvēks var pat nesaprast, ka tas mirklis, kas ar viņu notiek, tas arī ir tas! Man ļoti patīk teiciens, ka meditācija ir attālums starp domām. Tas mirklis, kad tu nedomā. Domas nav vajadzīgas. Es joprojām to mācos jau daudzus gadus. Kaut kas sanāk, un kaut kas nesanāk. Kāpēc es vispār saku nesanāk – neviens jau nezina, kā tieši ir jābūt!
Pieredze Indijā man parādīja, kas ir meditācija. Kad esi blakus tādiem cilvēkiem, kā Guru, tad iekļūsti viņu mākonī, ja tā varētu teikt, kur ir viņu kvalitāte – tā kvalitāte, kādā viņi meditē. Un tad tiec aicināts uz to mākonīti, un tā dāvana ir, ka katrs pēc savām iespējām un apziņas attīstības līmeņa var izjust, kas tas ir – meditācija. Viņi dalās, un mēs uztveram. Vienīgais, par ko ir runa, ir absolūtā mīlestība un atvērtība.
Meditācijā tu pats pazūdi. Toreiz pasākumā ar Šri Šri Londonā meditācijas laiks bija kāds 25 minūtes, bet sajūta... Dimensijā, kur nav domu, laiks rit citādi. Kad viss beidzās, man bija sajūta, ka esmu bijusi tur diennakti, divas, trīs... Pazūd robežas vispār, to nav ne laikam, ne telpai, ne ķermenim. Tā bija absolūta laimes sajūta! Vienkārši esi brīvs un laimīgs. Krieviski ir vārds – блаженный – to grūti iztulkot... Pazūd bailes, pazūd pārdzīvojumi. Izrauties no ciešanām ir daudz svarīgāk, nekā kļūt apgaismotam. Un tajā stāvoklī nav ciešanu.
– Kļūst skaidrāks, kas patiesībā esi?
Man ir sajūta, ka es esmu dvēsele, apziņa, kas ir mūžīga. Kad piedzimstam, mēs uzvelkam tādu kā skafandru, kas sastāv no mūsu fiziskā ķermeņa, ego, prāta, vēlmēm. Tas skafandrs arī dzīvo to dzīvi ikdienā. Kad sanāk kopā cilvēki, dvēseles nesatiekas. Satiekas tie skafandri. Un tie arī mēģina sadzīvot – strīdas, priecājas, sacenšas, pierāda viens otram savu patiesību, pieķeras, iemīlas, ienīst... Bet tam var nebūt nekādas saiknes ar to dvēseli, kas ir tevī! Dvēseles satiekas ļoti reti un tā ir īsta svētība!
Tagad daudz runā par to, ka patiesībā mēs visi esam viens vesels. Un tai pašā laikā katrs savā skafandriņā. Es atcerējos, kā Izraēlā, Jeruzalemē lielu svētku laikā, viņi paņem vienu svecīti un no tās iededzina miljons svecīšu. Tā arī mēs visi esam tā viena uguntiņa. Katrs paņem daļu uguntiņas un ieliek savā skafandrā. No vienas puses – esam viens, no otras – atdalīti ar individuālo ego, vēlmēm, sāpēm. Ceļš ir atgriezties atpakaļ pie tās uguntiņas. Pie viena.
– Caur guru Šri Šri ir rodams veids, kā atrast šo ceļu atpakaļ?
Jā, viņš ir viens no tiem nedaudzajiem, kas var palīdzēt. Cik daudz tu vari paņemt, tas jau atkarīgs no katra paša. Tas noteikti nenotiks ar katru. Tā hops un viss! Tas nav kā cirkā, kur no cepures pēkšņi izvelk trusīti.
– Kā to izskaidrot, ka tik daudz cilvēku tagad meklē atbildes Austrumu virzienā, Indijā? Daudzi saka, kāpēc? Mums taču te ir savas vērtības.
Tur jau ir tas skaistums, ka tas viens otram netraucē! Es esmu kristīta pareizticīgo baznīcā un joprojām esmu ar to saistīta. Jo mēs arī ticībā esam viens vesels. Katram var būt savs ceļš. Buda neizslēdz Kristu, Kristus neizslēdz Muhamedu, par to ir arī vēdiskā tradīcija. Bet cilvēkam tā gribās atdalīties un uzvilkt savu skafandriņu, tad mēs to darām it visā! Mana māja, reliģija, nācija, baznīca! Tas ir ego, bet patiesībā pretrunu nav.
Bieži pirms izrādes teātrī ieeju Ģertrūdes baznīcā, citreiz no rīta - pareizticīgo baznīcā palūgties. Atvaļinājumā bieži braucam uz kristiešu svētvietām vai budistu klosteri... Un tajā pašā laikā man tas netraucē dziedāt mantras! Mēs labi zinām, kā pabarot savu fizisko ķermeni, bet arī dvēseli vajag pabarot. Mēs taču neēdam tikai ābolus, bet arī to, kas aug tālu citās zemēs. Banāni un avokado mums tā garšo, kāpēc – tie taču auguši tik tālu?! Tas ir tas pats. Jā, tāpēc šādas garīgās zināšanas kristietībai netraucē. Es saprotu, ka ļoti daudziem cilvēkiem varētu nepatikt šī doma. Viņi nesapratīs to un nepieņems to. Bet es zinu arī, ka ir daudz cilvēku, kas padomās – tas attiecas arī uz mani. Es esmu absolūts pasaules cilvēks! Man mājās ir altāris, kur daudz kas ir salikts kopā, par ko daudzi varētu teikt – kā tas ir iespējams?
– Kad klausāties Guruji lekcijas, kura tēma uz jums atstāj vislielāko iespaidu?
Viss par mīlestību, par Bhakti. Viņam ir lekciju cikls par Bhakti Sutram – par mīlestību. Varbūt mani pat vairāk uzrunā nevis tas, ko viņš saka, bet – kā viņš to saka. Brīžiem es neklausos vārdos, es zinu, ka informācija iet citā līmenī. Man kādreiz vienkārši vajag paklausīties viņa balsi, un iekšā kaut kas jau notiek. Iekšēja ķīmija. Dažreiz tam ir laiks, braucot mašīnā. Mūsdienu cilvēks daudz ko spiests darīt "pa ceļam". Bet esmu laimīgs cilvēks, jo man izdodas atrast laiku guru mācītajām elpošanas tehnikām, meditēt, vingrot. Vismaz cenšos. Bet, viņu klausoties, man bieži prātā nepaliek konkrēti vārdi, ieteikumi, bet sajūta.
–Šri Šri tiek gaidīts daudzās pasaules valstīs. Tā ir diezgan unikāla iespēja dzirdēt viņu klātienē Rīgā...
Ir cilvēki, kuri sadzird dvēseles saucienu pēc dievišķā, pēc svētības. Tie tad arī zina, ka jāiet tur, kur to svētību var saņemt. Tie būs laimīgi ļaudis, kas tiks uz šo tikšanos, jo tādu cilvēku kā Guruji pasaulē nav daudz! Es patiesībā neko negribu reklamēt, jo tie, kam tur ir jābūt, tur arī nonāks. Kas nepaspēs – laikam Guruji viņus vēl nav izvēlējies, jo parasti skolotājs sev atrod skolniekus. Mums šķiet, ka mēs meklējam, bet īstenībā skolotājs atnāk tad, kad redz – skolnieks ir gatavs!
***
Šri Šri Ravi Šankaru par savu guru un garīgo skolotāju dēvē miljoniem cilvēku visā pasaulē. Šri Šri ir 155 valstīs pārstāvētās organizācijas "Art of Living" dibinātājs, plaši pazīstams garīgo un humāno vērtību līderis, daudzpusīgs sabiedrības aktīvists un miera vēstnesis konflikta zonās. Viņa vīzija – sabiedrība, kas brīva no stresa un vardarbības, kurā valda cilvēciskās pamatvērtības. Šri Šri ir viesojies vairāk nekā 100 pasaules valstīs, ticies ar politiskajiem un garīgajiem līderiem, un pēc aicinājumiem vairāku gadu garumā beidzot ieradīsies arī Latvijā. Publiskā tikšanās "Meditācija – ceļš pie sevis" notiks 30.jūnijā Lielajā Ģildē plkst. 19.30. Vairāk info: www.srisrilatvia.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
